Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Starptelpā virs okeāna

Cēsu Mākslas festivālam, kas notiks no 2019. gada 6. jūlija līdz 23. augustam, izveidota īpaša festivāla saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem, informēja festivāla pārstāve Egija Saļņikova.

Sestdien, 6. jūlijā, tiks atklāts trīspadsmitais Cēsu Mākslas festivāls, kura šī gada tēma ir nacionālā kultūra globālajā laikmetā. Viens no centrālajiem notikumiem ir vizuālās mākslas izstāde Tuvplāns/ Close-Up, tās uzmanības centrā būs latviešu izcelsmes mākslinieki, kuri ir spējuši atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Izstāde ir sadalīta divas daļās. Ekspozīciju Vidzemes koncertzālē Cēsis varētu dēvēt par mēģinājumu aptvert globusu (kuratore Dace Lamberga), savukārt izstāde bijušajā Cēsu Neredzīgo biedrības rūpnīcā jeb topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā ir pietuvinājums vienai konkrētai vietai – Ņujorkai (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule).

 

Izžauti palagi

"Mēs gribējām izstāstīt stāstu par vitāliem, drosmīgiem un stipriem cilvēkiem, kuri nekad nav aizmirsuši, no kurienes viņi nāk, bet vienlaikus nav ļāvušies sentimentālai pašanalīzei," akcentē Daiga Rudzāte. Viens no izstādes galvenajiem varoņiem ir abstraktais ekspresionists Edvīns Strautmanis (1933–1992), kurš pēc Otrā pasaules kara beigām ir emigrējis uz ASV.

"Viņš bija šī stāsta sākums," sarunā ar KDi atklāj Daiga Rudzāte. Topošajā Cēsu Laikmetīgas mākslas centrā būs skatāma viņa retrospekcija – piecpadsmit lielformāta darbu. Tie eksponēti kā izžauti palagi bez apakšrāmjiem. Tieši tā tie savulaik glabājās un joprojām ir atrodami mākslinieka darbnīcā, kurā ekspozīcijas apmeklētājiem ļaus ielūkoties video. "Mēs vēlējāmies parādīt vidi, kurā ir tapuši vai top izstādē pārstāvēto mākslinieku darbi, kontekstu, kurā viņi ir pavadījuši vai pavada savu dzīvi," atzīmē Žanete Skarule.

Edvīna Strautmaņa ģimene vēl aizvien uzturas tajā pašā mājā, kurā viss ir saglabājies pa vecam. Tā glabā atmiņas par Džūljena Šnābela un citu leģendāru personību viesošanos un Žana Mišela Baskjā zīmējumu uz vienas no sienām, kas parakstīts ar viņa toreizējo pseidonīmu Samo. "Viņi visi ir daļa no tās pasaules, kas mums ir mākslas vēsture – romantizēta un tāla," norāda Daiga Rudzāte.

 

Trijotnes satikšanās

Lai pietuvinātu šo pasauli, abas kuratores kopā ar operatoru Andreju Rudzātu ir devušās uz Ņujorku: izstādē varēs ieklausīties Edvīna Strautmaņa laikabiedru un ģimenes locekļu stāstos, kas atklās šīs personības daudzšķautņainību. Šo informāciju papildinās videoarhīva materiāli. Tajos Edvīns Strautmanis ir redzams darba procesā – jaucot krāsas un mālējot ar slotām un grābekļiem. "Vienreiz mēģināju pat ar lāpstu," 1987. gadā žurnālā Avots publicētajā intervijā sacījis Edvīns Strautmanis, kura gleznas toreiz bija aplūkojamas Rīgā vienkopus ar Vijas Celmiņas un Svena Lūkina darbiem. "Iespējams, tā izpaužas viņa latviešu zemnieka gēns," par Edvīna Strautmaņa darbu tapšanas procesu esot teicis Austrālijā dzimušais latviešu izcelsmes mākslinieks Imants Tillers, kura darbs būs redzams koncertzālē Cēsis līdzās Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņa, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera glezniecībai.

Cēsu Mākslas festivālā Edvīna Strautmaņa, Vijas Celmiņas un Svena Lūkina daiļrade satiksies atkārtoti. Jāatzīmē, ka šī ir pirmā reizi kopš 1987. gada, kad Svena Lūkina objekti jeb trīsdimensionālās gleznas, kas sešdesmitajos gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli, tiks izstādītas Latvijā. Toreiz viņš bija amerikāņu mākslas uzlecošā zvaigzne, gozējies žurnāla Harper’s Bazaar lappusēs (1966. gada jūlija numurā), kas bija veltītas Ņujorkas mākslas ainai.

 

Uzticīgs aizmirstai vietai

Viens no izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem ir Māris Bišofs. "Atšķirībā no Edvīna Strautmaņa, Vijas Celmiņas un Svena Lūkina, kuri aizbrauca no Latvijas bērnībā un kuru lielākā dzīves daļa pagājusi ASV, Mārim Bišofam ir padomju pieredze. Viņš ir cilvēks, kura iekšējā atspere izgrūž viņu pilnīgi citā pasaulē ar pilnīgi citu iepriekšējās dzīves kontekstu," uzsver Daiga Rudzāte. ASV mākslinieks ieradās 1984. gadā un sāka zīmēt ilustrācijas izdevumiem The New York Times, The New Yorker, The Times, The Village Voice un citiem. Cēsīs būs aplūkojami viņa iepriekš Latvijā neeksponētie darbi.

Šajā ekspozīcijā tiks demonstrētas arī Signes Baumanes animācijas īsfilmas Teat Beat of Sex. Žanete Skarule piebilst, ka Signe Baumane ir viena no tām māksliniecēm, kura ne tikai nenoliedz savu latvietību, bet arī izmanto to, lai atšķirtos kopējā mākslas ainā. Signe Baumane nereti ierunā savas filmas un atzīst, ka akcents ir kļuvis par viņas vizītkarti.

Izstādē Tuvplāns ir pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki, kas apliecina, ka Ņujorka vairāku desmitgažu garumā ir bijusi (un paliek) viens no svarīgākajiem – ja ne pats svarīgākais – mākslinieku galamērķiem. Divi autori piedāvās jaundarbus.

Bijušās Cēsu Neredzīgo biedrības rūpnīcas pagalmā Artūrs Virtmanis veido lielformāta vides instalāciju Uzticīgs aizmirstai vietai, kas izstādē ienesīs nedaudz melanholijas un ironijas. Uz ASV, kur viņš dzīvo jau vairāk nekā divdesmit gadu, mākslinieks ir devies uzreiz pēc studijām Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. "Kad tiek raksturota Artūra daiļradē, bieži ir dzirdams apzīmējums "amerikānisks", savukārt Amerikā viņu uztver kā izteikti eiropeisku mākslinieku. Pats viņš joko, ka atrodas kaut kur starptelpā virs okeāna," saka Daiga Rudzāte.

Uz topošā Cēsu Laikmetīgās mākslas centra jumta Indriķis Ģelzis veido divas lielformāta skulptūras. Tiem, kuri nav sekojuši mākslinieka daiļrades attīstībai ārpus Latvijas robežām, tās varētu kļūt par pārsteigumu.

 

Izstāde

Tuvplāns

Topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā un Vidzemes koncertzālē Cēsis no 6. jūlija līdz 18. augustam

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sagatavojiet popkornu!

Režisore Laila Pakalniņa uzņem spēlfilmu Spogulī pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem par mūsdienu cilvēku aizraušanos ar sevi un selfijiem. Pirmizrāde paredzēta 2020. gadā

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja