Patriks Kārlis Stepe ir rīdzinieks, taču viņu tik bieži var sastapt Cēsīs, ka itin viegli varētu uzskatīt par cēsnieku. Var tikai apbrīnot jaunā diriģenta enerģiju: regulāri braukājot uz Cēsīm, viņš tur vada četrus (!) korus. Viņš ir gan jauktā kora Beverīna, gan Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktā kora, Cēsu ģimnāzijas jauktā kora Tomēr un arī šīs ģimnāzijas meiteņu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Tas vēl nav viss, jo Patriks ir arī Cēsu Alfrēda Kalniņa Mūzikas vidusskolas kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs un vada šīs skolas Kordiriģēšanas nodaļu. Tas nozīmē ne tikai skolot jaunos diriģentus, bet arī spēt izpildīt izglītības sistēmā neizbēgamās, arvien augošās birokrātijas prasības. Savukārt galvaspilsētā viņš paspēj būt Jurģa Cābuļa vadītā jauniešu kora Kamēr… diriģents. Iespaidīgi, vai ne?
Trīs no šiem kolektīviem – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris Tomēr un meiteņu koris Volante – tikko ir atgriezušies no Skolēnu dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Varētu atslābt, taču visi trīs šie skolēnu kori šosestdien, 26. jūlijā, plkst. 19 piedalīsies Cēsu Mākslas festivāla lielajā brīvdabas koncertā Cēsu Pils parka estrādē. Tajā uz skatuves satiksies Īlingas Simfoniskais orķestris no Londonas diriģenta Džona Gibonsa vadībā, Londonā dzīvojošais latviešu vijolnieks Roberts Balanas, kā arī jaunie Dailes teātra aktieri/studenti un īpašie viesi – aktieris Ģirts Ķesteris un šefpavārs Māris Jansons. Programmu vieno mūsdienīgs, drosmīgs, oriģināls un finālā arī humorpilns skatījums uz akadēmisko mūziku.
Koncerta programmā iekļauti trīs Latvijā vēl līdz šim nedzirdēti darbi – spāņu komponistes Andželas Lukas speciāli Robertam Balanas un viņa sešstīgu Fortevio elektriskajai vijolei un orķestrim komponētais koncerts Machina Humana, Lauras Rosi Ada Īlingā bērnu korim un orķestrim, kā arī Malkolma Arnolda humorpilnais Lielais gastronomiskais koncerts gardēdim, viesmīlim, ēdienam un orķestrim.
Patriks Kārlis Stepe sagatavojis Cēsu korus angļu komponistes un filmu mūzikas autores Lauras Rosi opusa Ada Īlingā atskaņojumam. Tas tapis par godu Īlingas Simfoniskā orķestra simtgadei, pievēršoties izcilās XIX gadsimta matemātiķes, dzejnieka Lorda Bairona meitas Adas Lavleisas dzīvesstāstam. Viņa uzskatāma par pirmo programmētāju pasaules vēsturē. Skaņdarbs ir radīts bērnu korim un orķestrim, tā tekstus veidojis pasaulslavenais bērnu grāmatu autors Maikls Rosens. Cēsīs to kopā ar Īlingas orķestri un trim vietējiem koriem – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jaukto kori, Cēsu Valsts ģimnāzijas jaukto kori Tomēr un meiteņu kori Volante – izpildīs arī jaunie aktieri, kuri šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Autore intervijā žurnālam Ealing Living teikusi: "Tas ir jautrs skaņdarbs – ļoti melodisks un krāsains, ar dažādiem stiliem, kas iekļauti skaņdarbā, gluži kā Maikla Rosena tekstā. Ada Lavleisa, kura dzīvoja Īlingā, atgriežas dzimtajā pusē un tiek vesta ceļojumā pa Londonas piepilsētu Īlingu, lai redzētu, kas šeit mainījies kopš viņas prombūtnes. Skaņdarbs cildina kādreizējās pilsētiņas, tagad Londonas daļas, bagāto mūzikas un kultūras vēsturi, kā arī tās spilgtākos mirkļus, Rosenam iedziļinoties Īlingas iedzīvotāju dzīvē pēdējo 150 gadu laikā." Darbs apvieno izglītojošu saturu ar emocionālu dziļumu, vēstot par zinātnes un mākslas saplūšanu. Vienlaikus tas ir arī stāsts par salīdzinoši mazas vietas iedzīvotāju mīlestību pret savu pilsētu.
Ko tavi vadītie Cēsu kori darīs šajā projektā?
Muzikālajā materiālā ir daudz dažādu laikmetīgo izteiksmes paņēmienu un sabiezinātu harmonisko krāsu, jauniešiem un bērniem jābūt fleksibliem. Ir arī jārepo un jāatdarina dažādas pilsētas skaņas, piemēram, to, kā garām aizbrauc vilciens. Bērniem ir interesanti un patīk. Skaņdarbs Ada Īlingā ir bērnu koriem un orķestrim, bet mūsu kori ir līdz vidusskolas vecumam. Darba pirmatskaņojumā Londonas Karaliskajā Albertholā pirms pāris mēnešiem piedalījās ap tūkstoti dziedātāju liels bērnu koris. Līdz ar maniem kolektīviem piedalīsies daži dziedātāji no Daces Ābramas vadītā Natālijas Draudziņas vidusskolas kolektīva. Protams, jādzied angļu valodā.
Tu esi diriģents, kam patīk iesaistīties izaicinošos, neikdienišķos projektos?
Es priecātos, ja tādu iespēju būtu vēl vairāk. Man patīk meklēt kaut ko jaunu, netipisku, sadarboties ar komponistiem jaunos projektos. Vai tas ir Jēkaba Nīmaņa Visi putni skaisti dzied vai Armanda Siliņa projekts ar Andra Dzenīša Urbāno mesu, iestudējām šo viņa Rīgas mesu Sansusī festivālā. Iesaistījos arī Alfrēda Kalniņa Baņutas mūsdienīgajā iestudējumā: Latvijas–Vācijas sadarbības projektā sākumā tapa filma, pēc tam bija izrāde kultūrtelpā Tu jau zini, kur, un braucām arī uz Berlīni. Tas bija ļoti laikmetīgs iestudējums skatuviskajā ziņā, ar Jēkaba Nīmaņa aranžijām un pavadošo grupu. Alfrēda Kalniņa mūziku korim gan nemainījām. Ar Beverīnu tikko iestudējām Valta Pūces Gadalaikus. Mani interesē jaunrade. Bet ja gribas uztaisīt lielu projektu, pasūtot jaundarbu, tam vajag naudu. Novembrī ar Cēsu koriem atskaņosim Henrija Poikāna kora partitūru Savā starpā. Tā būs Sintijas Skrabes laikmetīgās dejas izrāde. Sintija Skrabe brauc ar savu izrādi apkārt pa Latviju un ar vietējiem koriem iestudē šo Henrija Poikāna opusu. Tā ir ainaviska skaņu partitūra. Parādīsim to dejas izrādē Cēsu koncertzālē 4. novembrī. Iespējams, piedalīsies jaundibināts koris, bet es vēl nezinu, vai tas izdosies. Ar jauno sezonu būs vēl arī citas pārmaiņas, bet vēl nevar paredzēt, kāds būs mans laika plānojums.
Arī šovasar piedalīsieties Sansusī festivālā?
To es nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt, jo festivāla programma nekad netiek iepriekš izsludināta. To var uzzināt, tikai aizbraucot uz festivālu.
Ieminējies, ka saistībā ar Cēsīm drīzumā grasies īstenot kādu īpašu sapni?
Jā, mēs esam izveidojuši Cēsu koru un vokālo ansambļu konkursu. Uz šo esmu gājis jau ilgāku laiku sadarbībā ar Cēsu pašvaldību un Kultūras centru, un nu tas notiks. 4. oktobrī gaidām Cēsīs 20 korus un 25 vokālos ansambļus no visas Latvijas, lai svinētu šo žanru mūziku. Konkurss veiksmīgi iekļaujas arī Cēsu – Latvijas kultūras galvaspilsētas programmā. Kāpēc to darām? Man gribējās izveidot konkursu tieši latviešu koriem. Periodā starp Dziesmu svētkiem koriem programma nav tik plaša, tagad varam viņus iepriecināt ar brīnišķīgu iespēju piedalīties konkursā un uzstāties Cēsu koncertzālē. Šobrīd viss liecina, ka būs interesants, labas kvalitātes koru konkurss. Ir jādzied līdz 15 minūšu ilga a cappella mūzikas programma. Koriem obligāti jādzied viena Emīla Dārziņa dziesma (jauktajiem koriem – Ja uz Bētlemi es ietu, vīru koriem – Mirdzi kā zvaigzne, sieviešu – Nāru dziesma), obligāto skaņdarbu ansambļiem komponējis Matīss Circenis, kurš arī pats ir diriģents.
Cēsīs, Cēsu novadā tev ir kādas dzimtas saknes?
Esmu rīdzinieks, bet gribētu dzīvot Cēsīs. Uz Cēsīm mani uzaicināja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis mācīt diriģēšanu. Cēsīs strādāju jau ceturto gadu, nu jau tur arī vadu Kordiriģēšanas nodaļu. Cēsis nav tik tālu, lai nevarētu izbraukāt. Man te patīk darboties, jo šī ir kultūras lielpilsēta, un jaunieši, ar kuriem es strādāju, ir ļoti atvērti un aktīvi. Koru kultūrā pamata sagatave ir vēl no Kokaru laikiem, to var just. Koru skaits Cēsīs ir liels, un te ir pateicīga vide, lai strādātu. Šī ir vieta, kur man ir ērti strādāt un kur es varu realizēt savas idejas.
Šis ir svarīgs darbs, ko mēs te darām. Šogad mūzikas vidusskolā esam uzņēmuši četrus jaunus diriģentus. Vairāk diemžēl nevaram uzņemt ministrijas noteikto kvotu dēļ. Nesen viens no mūsu absolventiem uzvarēja Imanta Kokara Starptautiskajā diriģentu konkursā. Kordiriģēšanas nodaļa aug, jauno diriģentu paaudze Cēsīs aug arvien kuplāka.
Ko būtisku ieguvāt, apmaiņas programmā studējot slavenajā Zalcburgas Mozarteum?
Pedagogi, kurus tur satiku, man atvēra jaunu skatījumu uz mūziku – gan uz diriģēšanu, gan klavierspēli. Tas bija pilnīgi kas cits nekā Latvijā. Piemēram, konkrēti atslēgas punkti diriģēšanas tehnikā. Šis studiju laiks bija ļoti intensīvs un vērtīgs, žēl tikai, ka simtprocentīgi to izbaudīt patraucēja pandēmija. Es priecājos par visām tur gūtajām atziņām. Tagad daudzas no tām pielietoju, strādājot ar saviem audzēkņiem.
Kāda ir nule aizvadīto Skolēnu dziesmu svētku pēcgarša?
Skolēnu dziesmu svētkos piedalījos ar visiem četriem saviem Cēsu skolēnu kolektīviem. Abi Cēsu ģimnāzijas kori (Volante un Tomēr) sacentās Dziesmu svētku koru fināla konkursā un nopelnīja Zelta diplomus, Volante pēc piešķirtajiem punktiem ir ceturtajā vietā, Tomēr – dalītā septītajā vietā. Konkurence bija liela, ir prieks, ka augstais līmenis šajos desmit gados ir saglabājies, visu cieņu visiem koriem.
Visi mani kori dziedāja svētku noslēguma koncertā Mežaparka estrādē. Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas koris piedalījās arī Garīgajā koncertā Rīgas Domā, kurā es arī diriģēju, atskaņojot Jēkaba Jančevska dziesmu Varbūt mūžībā ar Imanta Ziedoņa tekstu. Tas bija ļoti skaists notikums. Bija ļoti ražīga nedēļa, man tā ilga no 3. jūlija, kad ģimnāzijas jauktais koris atbrauca uz finālkonkursu, līdz 13. jūlijam. Katru dienu bija, ko darīt. Cēsīs es vadu arī mūzikas vidusskolas kamerorķestri, tas spēlēja Dziesmu svētku simfoniskajā lielkoncertā Daudzskanīgais debesjums milzīgajā tūkstoš mūziķu orķestra sastāvā.
Ar Cēsu ģimnāzijas jaukto kori Tomēr esmu strādājis tikai divus gadus, bet ar meiteņu kori Volante sāku strādāt tikai šogad. Tas ir īsts Pelnrušķītes stāsts, kā meitenes viena gada laikā ir tikušas no otrās pakāpes līdz ceturtajai vietai. Pagājušā gada skatē negāja tik labi, kā gribētos, bet meitenes kārtīgi saņēmās, ir pamatīga izaugsme.
Varēja just, ka nedēļa bija izdevusies, un gandarījums par paveikto bija visiem. Bija asaras, prieks, saviļņojums. Jaunieši paši bija ārkārtīgi aizkustināti. Piedalīšanās Garīgajā koncertā man bija ļoti saviļņojošs notikums, es esmu par to ļoti priecīgs. Dziesmu man iedeva, bet es arī pats būtu izvēlējies šo Jēkaba Jančevska dziesmu. Tas bija skaists brīdis, šim skaņdarbam ir atbilstoša garīgā sajūta.