12.oktobrī plkst. 15 uz Svētdienas sarunu muzejā un tikšanos ar skatītājiem uzaicināts pats darbu autors, lai plašāk pastāstītu par sevi, savu daiļradi un komentētu ekspozīcijā redzamo. Vada Sarunu izstādes kuratore Gundega Cēbere.
Tēlnieks Pauls Jaunzems dzimis 1951.gadā Užavā, Ventspils rajonā. 1972.gadā beidzis Ventspils mūzikas vidusskolu un 1982.gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Jau studiju laikā, no 1976.gada, mākslinieks sāka piedalīties izstādēs, un viņa galvenās darbības jomas ir stājtēlniecība, dārzu un parku skulptūras. Kopš 1986.gada Pauls Jaunzems ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Pauls Jaunzems ir sarīkojis 9 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs, starptautiskos tēlniecības simpozijos un plenēros Latvijā un ārvalstīs, saņēmis apbalvojumus, piedalījies pieminekļu konkursos un realizējis vairākus vērā ņemamus darbus vidē. Paula Jaunzema darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un citu Latvijas muzeju krājumos, Starptautiskajā Laikmetīgās mākslas centrā Seulā (Dienvidkoreja), Edas dārzā-muzejā Tokijā (Japāna), pilsētvidē Reikjavikā (Īslande), Skarboro (Kanāda), Latvijā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Kā vairums tēlnieku, Pauls Jaunzems spēj savus radošos mērķus īstenot gandrīz it visos tēlniecības materiālos, bet vienlaikus, kā jebkuram māksliniekam, viņam ir savs materiāls, kurš visatdevīgāk ļaujas iecerēm, un tas ir granīts. Paula Jaunzema darbi saista ar filozofiskiem zemtekstiem bagātu tēlainību, ar īpašu tēlniecisko masu un formu izjūtu, kas viņam ir gan dabas dota, gan mērķtiecīgi izkopta. Mākslinieka radītie darbi – gan vidē, gan izstāžu zālēs – vienmēr atklājas saskanīgi, līdzsvaroti un harmoniski, jo visi – apzinātie un neapzinātie – izteiksmes līdzekļi sabalsojas vienotā veselumā.
Mākslinieciskās izteiksmes savdabība viņa darbos sakņojas ritmā, granīta krāsā un faktūrā, paļāvībā un uzticībā materiālam. Domājot par ekspozīciju personālizstādei Rīts, mākslinieks pievēršas izjūtām par nebeidzamajiem dabas procesiem, lielo augšanas brīnumu un briešanas brīdī eksplodējošām formām. Koptēls izaug no rūpīgi pārdomātām formu un ritmu attiecībām, lai daudzslāņainām asociācijām piepildītā tēlainībā atdzīvotos laukakmens, noapaļota, raupji šķelta vai pulēta forma. Akmenī nokalts, noslīpēts viss liekais, kas iecerei izrādījies maznozīmīgs. Paula Jaunzema darbos dominē izteiksmīgi masu ritmi, virsmas apdares un paša materiāla faktūras.
Ekspozīcija veidota kā koptēls vienotā virzībā no muzeja ārpusē novietotās grupas "Asni" (2003 – 2007, h = 350 cm), turpinājumā vestibilā sastopot pulētā un raupji tēstā granīta kompozīcijas "Sākums" (2008, 100 x 100 x 90 cm) un noslēdzot izstādes apskati ar zālē izkārtotām piecpadsmit spoži pulētām sārtā granīta bumbām "Rīts" (2008, diam. 63 cm).