- Braucienu ieplānojiet laicīgi;
- Biļetes [diemžēl] uz izklaides pasākumu pērciet paši, lai valstij nebūtu nodarīti tieši materiāli zaudējumi;
- Visus rīkojumus un komandējuma plānus ministrijā sarunājiet mutiski.
Šī pamācība ir radusies no IZM ierēdņu komandējuma uz Pasaules čempionātu hokejā Kanādā, Halifaksā šā gada maijā. Atgādināšu, ka toreiz uz hokeju, atvainojos, komandējumā veicināt Latvijas sadarbību ar Halifaksas augstākās izglītības iestādēm, plānoja doties M. Gruškevics, kā arī viņa padomnieks komunikācijas jautājumos Oskars Balodis, kurš uz ministriju bija atlidojis janvārī no atlaistā premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja. Diemžēl ministre Tatjana Koķe (ZZS) neļāva M. Gruškevicam doties komandējumā, tāpēc, kā liecina disciplinārlietas materiāli, steigā tika sameklēti citi ierēdņi, kas devās uz Halifaksu.
Pēc tam VCP veica dienesta pārbaudi, kurā atzina, ka M. Gruškevics sodāms par "amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu". Savukārt pēc aptuveni mēneša pati VCP pēc M. Gruškevica paskaidrojuma saņemšanas nolēma, ka tomēr saucams nekur viņš nav, un ceļojums ir bijis derīgs, attaisnojams - materiālo zaudējumu nodarīšanas fakts nav konstatēts.
M. Gruškevica paskaidrojumi izbrīna. Divu iemeslu dēļ - tur minēto argumentu dēļ un VCP aklās uzticības dēļ. VCP nav pārbaudījis, vai ir ticams M. Gruškevica teiktais, ka laicīgi - jau martā - mutiski viņš licis ministrijas ierēdnei sazināties ar Kanādas vēstnieku, lai noorganizētu vizīti. Turklāt šī ierēdne to savos paskaidrojumos nav norādījusi un patiesībā ar vēstnieku kontaktējusies vien nepilnu mēnesi pirms komandējuma.
Savdabīgs ir arī M. Gruškevica arguments par nepieciešamību komandējumā sūtīt tieši O. Balodi. "M. Gruškevics bijis ļoti ieinteresēts un komandējumā bija nepieciešams nosūtīt Ministrijas darbinieku, kurš ir tieši pakļauts viņam un pēc vizītes personīgi varētu gan M. Gruškevicam atreferēt vizītē sasniegto, gan spētu par vizīti sniegt nepieciešamo informāciju attiecīgām Ministrijas struktūrvienībām un darbiniekiem, gan Latvijas Republikas izglītības iestāžu pārstāvjiem, gan plašsaziņas līdzekļiem". Tiešām jāsāk ticēt, ka IZM ierēdņi ir paši sliktākie no visām ministrijām, jo pat viņu priekšnieks uzticas tikai mazai saujiņai padoto savā ministrijā.
M. Gruškevics arī, atsaucoties uz preses publikācijām, teic, ka amatpersonas atzinušas komandējumu par lietderīgu - šim pieņēmumam VCP māj ar galvu. Tomēr man kaut kā pamatojumā minētais T. Koķes citāts, ka IZM darbinieki Kanādā "iedvesmoja Latvijas hokejistus", liek domāt pretējo - arī M.Gruškevics norāda, ka hokeja čempionāta apmeklējums bijis komandējuma mērķis.
Savdabīgi, bet M. Gruškevics un arī VCP nav pamanījuši ne valsts kontrolieres LTV raidījumā 100. pants teikto, ka "šis tiešām ir gadījums, kad komandējums ir bijis vairāk kā savu vajadzību, savas izklaides apmierināšanai, ne tiešām valstisku uzdevumu veikšanai", ne arī pašas izglītības un zinātnes ministres pausto, ka "forma, kā tas komandējums tika veidots un īstenots, tas noteikti ir kritizējams," un ka tas ir radījis šaubas par IZM darbību sabiedrības labā.
Taču ir viens cilvēks, kuram vēl ir iespēja pamanīt gan iepriekš minētās pretrunas, gan arī virkni citas, kuras sastopamas lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu. Galīgais lēmums šajā lietā jāpieņem premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurš šonedēļ atgriežas darbā no olimpiādes Pekinā. VCP lēmumā gan pārkāpums ir konstatēts, taču nebūtisks un nesodāms - komandējuma saskaņošana no M. Gruškevica puses nav notikusi atbilstoši IZM iekšējai kārtībai. VCP izvēlējusies, tā teikt, par to vien pakratīt pirkstu - turpmāk tā vairs nedari, Marek! Te būtu vietā atgādināt, ka likums ļauj arī izteikt aizrādījumu. Tas gan nav disciplinārsods, taču to izsaka tad, "ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis nelabvēlīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu".
Tomēr VCP vēlme pasargāt M. Gruškevicu no jebkāda soda mēra vedina domāt, ka zemūdens akmeņi te ne mazums. Un grūti tāpēc ticēt M. Skudras noliegumam, ka Tautas partijas biedra M. Gruškevica saudzēšana nav nekādā mērā saistīta ar pret viņu pašu ierosināto disciplinārlietu. Varbūt cer, ka lēmumu viņam rakstīs ar Mareka svētību?