Vienā no ik rīta raidījuma "900 sekundes" iekšlietu ministre Linda Mūrniece norādīja, ka nākamgad policiju vairs neskars ne algu samazinājums, ne štatu samazināšana. Viņa arī pauda viedokli, ka iekšlietu struktūrās veiktās amatpersonu rotācijas ir sevi attaisnojušas. Tomēr pastāv pamatotas bažas, ka valdība turpina darba stilu, kas apogeju sasniedza pirmdienā tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām, kad tika paziņots par pasākumiem, kas vērsti uz 500 miljonu latu ietaupījumu budžetā.
Meli - apzināti vai neapzināti - vai puspatiesība šajā sarežģītajā situācijā noteikti neveicina uzticību nedz ministrei, nedz valdībai. Atliek tikai atminēties ministres paziņojumu, stājoties amatā: "Neviens policists, kas labi strādā, no darba atlaists netiks," un mēnesi vēlāk sekojošo vairāk nekā 1000 policistu optimizāciju, 400 policistu piespiedu atvaļināšanu, veicot izmaiņas atvaļināšanas pabalstu izmaksas kārtībā, kā arī publiski atskaņoto 10 – 15 % atalgojuma samazināšanu, piemirstot procentos transformēt arī uzturdevas samazinājumu, piemaksas u.c. sīkumus, kas faktiski nozīmē vēl 20 – 25 %.
Dīvaini izskatās arī ģenerāļa Lieljukša atbrīvošana no amata "sakarā ar nespēju ātri reaģēt kritiskās situācijās" un pēcāk viņa iecelšanu par VUGD priekšnieka Aināra Penča vietnieku, lai vadītu krīzes centru - tur laikam ātra lēmumu pieņemšana nav nepieciešama.
Neapšaubāmi - reformas policijā bija nepieciešamas. Administratīvais aparāts bija neproporcionāli liels, un virknes vadošo darbinieku kompetences stipri apšaubāmas, diemžēl arī daudzi ierindas darbinieki iekšlietu sistēmā, šķiet, bija nokļuvuši gadījuma pēc. Tomēr pašreizējā darbība vairāk atgādina haotisku svaidīšanos, jo skaidrības par VP un IeM turpmākajām aprisēm nav. Šobrīd tiek paziņots, ka algu un štatu samazinājuma vairāk nebūs, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka tiks likvidēta VP apvienība "Apsardze", kuras likvidācija ir aizkavējusies, jo šobrīd trūkst līdzekļu atvaļināšanas kompensācijām, turklāt gudrāk taču ir to pietaupīt nākamajam gadam, jo tad varēs ziņot par milzīgo ietaupījumu, kas veikts - samazinot šogad tiktu ietaupītas tikai 3-4 mēnešu darba algas, bet nākamgad jau 12!
Apbrīnojami, ka vienas intervijas laikā ministre nemulstot un pat nesaminstinoties spēj sniegt pilnīgi pretrunīgu informāciju, t.i., paspēj paziņot gan to, ka policija ar saviem uzdevumiem tiek galā, gan arī to, ka ik dienas notiek vismaz viena laupīšana un zādzību skaits turpina pieaugt.
Iekšlietu ministrijai, sagrupējot pēc prioritātēm, beidzot ir precīzi jāpasaka, kādas funkcijas tā spēj nodrošināt, kādas nespēj un kāds finansējums ir nepieciešams, lai īstenotu kaut daļu no tās funkcijām. Ja minēto funkciju kvalitatīvai nodrošināšanai finansējums ir mazāks par nepieciešamo, tad IeM ir jāpieņem lēmums un skaidri jādefinē, no kuru funkciju nodrošināšanas tā atsakās, paralēli piedāvājot iespējamos alternatīvos risinājumus.
Ir atklāti jāpasaka, ka nākamgad tiek likvidēta VP apvienība "Apsardze". Policistiem ir jāpiedāvā iespēja stāties kādā no ministres paziņotajām 300 vakantajām štata vietām. Tāpat, ņemot vērā līdzekļu trūkumu, būtu jāatsakās no VP nodrošinātās valsts institūciju apsardzes, nododot to privātā sektora pārziņā (tas, starp citu, ir Eiropā un pasaulē jau pārbaudīts modelis – privātie uzņēmumi spēj nodrošināt gan Eiropas Parlamenta, gan NATO armijas bāžu, gan arī kodolobjektu apsardzi).
Beidzot ir aktualizējies arī jautājums par Zemessardzes iesaistīšanu kārtības nodrošināšanas pasākumos, kas tai jau a priori ir noteikta ar likumu. Svarīgi tikai rast atbildes jautājumiem, kas šobrīd nav skaidri: kurš uzņemsies iniciatīvu dot pavēles Zemessardzei šāda veida uzdevumu veikšanai? Kura amatpersona būs atbildīga par to, lai pilsoņi, kas gatavi aktīvi piedalīties un sniegt savu artavu drošības jautājumos, būtu juridiski aizsargāti? Kādu konkrētu palīdzību valsts un pašvaldību institūcijas sniegs Zemessardzei un konkrēti kurš atbildēs par to koordināciju? Nekā sarežģīta te nav - tie ir jautājumi, kas izlemjami vienas Ministru kabineta sēdes laikā. Protams, ja ir vēlēšanās.
Līdztekus būtu steidzami jāsagatavo modelis, kā sabiedriskās kārtības nodrošināšanā iesaistīt arī NBS regulārās vienības. Visi absurdie stāsti par to, kā tas izskatīsies, ir jāizmirst, jo tās ir tukšas runas - liekulīgs arguments bezdarbībai, - atcerēsimies, piemēram, kaut vai šī gada vasaru, kad vecā Eiropas valsts Itālija nebūt neuzskatīja par kaut ko briesmīgu iesaistīt regulārās armijas daļas kārtības nodrošināšanā lielākajās pilsētās! Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka ievērojams skaits NBS karavīru ir izgājuši lielisku apmācību kārtības nodrošināšanas operācijās Balkānos, kuru ir bijusi iespēja pielietot arī praksē. Šī praktiskā pieredze ir daudz vērtīgāka par to, ko spēj iemācīt Policijas koledžā. Neatbildēts gan paliek jautājums, vai ar aktīvu darbību netiks izjaukta kāda iesakņojusies sistēma, kur bezdarbība vērtējama kā atalgojama darbība.
Divu aģentūru - valsts aģentūras "Materiālās rezerves" un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras - apvienošana ir it kā pareizs solis, taču - kāpēc tās nav likvidētas vispār? Īpašumu apsaimniekošana konkursa kārtībā būtu nododama privātā sektora pārstāvjiem, savukārt iepirkumu veikšanai varētu izveidot konkrētajam iepirkumam atbilstošu kompetentu darbinieku komisiju. Esmu pārliecināts, ka šī komisija neveiktu sliktākus iepirkumus kā līdz šim, cerams, ka iepirkumu kvalitāte un izcenojumi uzlabotos, jo pašreizējos iepirkumos cenas dīvainā kārtā ir augstākas nekā, pārskatot konkrētās pozīcijas, bez piepūles atrodam pat internetā. Protams, jāpaskatās gan ne tikai divu "atzīto" Latvijas piegādātāju mājas lapās. Šāda iepirkumu veikšanas kārtība, starp citu, arī veiksmīgi tiek īstenota daudzās valstīs, tai skaitā Eiropas iekšlietu struktūrās, piemēram, Dānijā.
Arī grūtajā situācijā, kādā pašreiz nonākusi Latvija, ir risinājumi, taču, lai tos īstenotu, pirmkārt, ir jābūt gribai darboties valsts labā, necenšoties par visām varītēm izskatīties visvarošiem un viszinošiem. Otrkārt, beidzot ir jāsāk godīga, atvērta un atklāta diskusija ar nozares speciālistiem un sociālajiem partneriem, kopīgi meklējot izeju no situācijas, kurā esam nonākuši.