Nez kādēļ pēdējo gadu laikā Veselības ministrijas viedoklis ir tāds, ka izmaksas var samazināt, slēdzot veselības aprūpes iestādes un samazinot iedzīvotājiem pieejamību savlaicīgai veselības aprūpes nodrošināšanai. Reformas veselības aprūpē tiek īstenotas jau kopš 1993. gada, bet vai kāds no ierēdņiem ir parēķinājis, cik tās nesušas ieguvumu un cik radījušas zaudējumu veselības aprūpes sistēmā, iedzīvotāju dzīves kvalitātē un valsts ekonomikā? Izskatās, ka nē, jo ekonomiski pierādāmu reformas ieguvumu līdz šim neviens veselības ministrs nav piedāvājis. Jau otro gadu pēc kārtas, tuvojoties vasarai, sākas reformu uzbrukums. Atkal ir aktualizējies jautājums par slimnīcu skaita samazināšanu tāpat kā 2009. gadā līdz ar ministres B.Rozentāles (TP) stāšanos amatā. Deklarēts tiek, ka nav finansējuma slimnīcu uzturēšanai, bet, vai Veselības ministrija ir veikusi aprēķinus, kuras slimnīcas – izveidotie konglomerāti ar milzīgiem parādiem vai efektīvi bez parādiem funkcionējošās slimnīcas – ir tās, kuras strādā ekonomiskāk?
Aprēķinu trūkumu pierādīja Veselības ministrijas rīcība 2009. gadā, kad bija plānots slēgt Rīgas 1. slimnīcu, kura nodrošināja 40% no visiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem Rīgā un bija vadošais pakalpojuma sniedzējs šajā jomā. Slēdzot slimnīcas reģionos un atstājot 10 slimnīcas uz visu Latviju (3 Rīgā un 7 reģionos), attālums līdz slimnīcai palielināsies vairāk par iepriekš plānotajiem 70 km. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības automašīna nav mini formāta neatliekamās veselības aprūpes iestāde un ne visos gadījumos spēs glābt cilvēka dzīvību tajos gadījumos, kad tiek zaudēts laiks, ja attālums līdz slimnīcai būs ievērojami liels
Jau vairākus gadu desmitus veselības ekonomistiem un politiķiem pasaulē ir daudz ideju par to, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmu. Tomēr dažas no šīm idejām Latvijā ietiepīgi netiek īstenotas. Viena no idejām, kuru Latvijas reformu veicēji spītīgi ignorē, ir decentralizācijas princips. Lielākajā daļā Eiropas valstu veselības aprūpes efektivitāte ir pieaugusi, jo tā paliek reģionālo veselības aprūpes iestāžu pārziņā. Ekonomisti ir noskaidrojuši, ka vislabāk funkcionē vairāk decentralizētās valsts vadītās veselības aprūpes iestādes.. Arī iedzīvotāji parasti visvairāk ir apmierināti ar valsts pārvaldes iestādēm reģionālā līmenī, nekā valsts līmenī. Jautājums ir cits – kurš iegūst labumu no veselības aprūpes reformas: iedzīvotājs vai varas pārstāvji?