Džordža Maikla pirmās takts tiesības

Jāpiebilst, ka 1995. gadā modernāk aprīkotajā un ietilpīgākajā Bastīlijas operā Parīzē jau uzstājies Deivids Bovijs. Džordžs Maikls līdz gada beigām turpinās savu pērn sākto turneju Symphonica, kurā dzied simfoniskā orķestra pavadījumā, taču koncerti lielākoties notiek sporta arēnās un citos milzu angāros. Ja gribat vēsturiskus interjerus, mēģiniet dabūt biļetes uz šovu Londonas Karaliskajā Alberta zālē 29. septembrī.Simfoniskā prelūdijaPopmūzikas un roka zvaigžņu koncerti, kas klausītājiem tiek pasniegti simfoniskajā mērcē, sen nav nekāds jaunums. Priekšnesumi prestižās koncertzālēs un teātros kļūst par izredzēto popmākslinieku ikdienu. Stings un Torija Eimosa par savām "mājām" šobrīd dēvē senāko klasiskās mūzikas ierakstu kompāniju pasaulē Deutsche Grammophon. Stingam nesen bija lieliska ilgstoša turneja Symphonicity, Torija Eimosa turpina iedziļināties akadēmiskajā žanrā un 15. oktobrī sniegs koncertu Berlīnes filharmonijā. Neilgi pirms tam izcilā dziedātāja, komponiste un pianiste saņems Vācijas klasiskās mūzikas industrijas augstāko godalgu Echo Klassik nominācijā Klasika bez robežām - par kamermūzikas albumu - dziesmu ciklu Night of Hunters (2011), kura kompozīcijas ir Baha, Šopēna, Šūberta, Satī, Debisī, Prokofjeva un Musorgska iedvesmotas. Oktobrī iznāks Torijas Eimosas disks Gold Dust, kurā viņas agrāk sacerētās dziesmas ierakstītas kopā ar simfonisko orķestri.Skanēt "klasiski" vēlas pat Kailija Minoga: Londonas studijā Abbey Road orķestra pavadījumā viņa ierakstījusi savu vieglprātīgo diskohitu jaunās versijas, kas tiks apkopotas izlasē The Abbey Road Sessions. Tā tiks izdota oktobra beigās, savukārt programmas pirmatskaņojums notika pagājušajā nedēļā klasiskās mūzikas festivāla BBC Proms brīvdabas koncertā Londonas Haidparkā.Savu skatuvi popzvaigznēm izīrē Sidnejas opera, Londonas Karaliskā opera, Ņujorkas Metropolitēna opera, Vīnes Valsts opera un Latvijas Nacionālā opera. Ir tādi popmūziķi, kuru priekšā atveras visas durvis: piemēram, Rūfuss Veinraits 2011. gada vasarā sarīkoja piecu vakaru ciklu Koventgārdena operā Londonā un 2013. gada 22. jūlijā uzstāsies Madrides operā Teatro Real - viņš orķestra pavadījumā dziedās ne tikai Rodžersa un Hammeršteina mūziklu melodijas, bet arī Mocartu un Berliozu.Svings viņam piestāvDžordžam Maiklam tika piešķirtas "pirmās nakts tiesības" uzstāties uz Garnjē operas skatuves Parīzē, kur viņa koncertu noklausījās 1900 prominenču, to vidū bija aktrises Berenise Bežo un Ariela Dombāla, Čārlija Čaplina mazmeita - aktrise Doloresa Čaplina, Džeinas Birkinas meita - aktrise, modele un dziedātāja Lū Duajona, mūziķis un bijušais tenisists Janiks Noā, modes klasiķis Žans Pols Gotjē, kā arī Īva Senlorāna atraitnis, uzņēmējs un mecenāts, viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Francijas sabiedrībā - Pjērs Beržē. Visiem klātesošajiem britu mūziķis nepārprotami atgādināja, ka viņš ir popzvaigzne, par pusstundu aizkavējot šova sākumu. Skatītāji sveica elku, pieceļoties kājās. Katra dziesma, kurā bija jūtams dejojams motīvs, lika publikai piecelties no samta krēsliem un ļauties trakulīgām dejām - neko tamlīdzīgu Garnjē pils vēl nebija piedzīvojusi.Puse no programmas Symphonica ir kaverversijas - citu autoru dziesmas Džordža Maikla interpretācijā, daudzas no tām tika iekļautas viņa kokteiļdžeza albumā Songs from the Last Century (1999), kas ir dziedātāja komerciāli neveiksmīgākais disks. Pats Džordžs Maikls uzskata šo ierakstu par vienu no saviem skaistākajiem un smalkākajiem, vislabāk aranžētajiem darbiem, "kas noteikti ir pelnījis lielāku auditoriju". Koncertā viņš satuvina savu personisko klasiku, autordarbus, ar 30.-60. gadu dziesmām, kuras tiek dēvētas par džeza un amerikāņu estrādes "standartiem": My Baby Just Cares for Me, Wild Is the Wind, Brother, Can You Spare a Dime?, You've Changed un Feeling Good. 49 gadus vecais Džordžs Maikls, kurš pagājušā gada nogalē slimoja ar pneimoniju (viņa dzīvību izglāba mediķi Austrijā, kuriem septembra sākumā tika uzdāvināts koncerts Vīnē), ir apbrīnojamā formā - viņam padodas gan svings, gan blūzs, un ne tikai vokāli, bet arī stilistiski.Popmūzikas kanona radītājsŠis koncerts ir veltīts balsij, kuru Džordžs Maikls izmanto emocionāli izteiksmīgi, taču atturīgi, viņš nerauj vaļā kreklu un arī necenšas kaut kā īpaši paspīdēt spožā retro repertuārā. Pret muzikālo materiālu viņš izturas ar cieņu. Džordžs Maikls šajā programmā iet leģendāro estrādes vokālistu - Frenka Sinatras, Tonija Beneta, Pola Ankas, arī Elvisa Preslija un Stīvija Vondera - pēdās. Viņam nav vajadzību brutāli ekspluatēt citu autoru šedevrus, lai pašapliecinātos šajā mūzikā. Britu zvaigznei ir pārāk daudz paša sacerētu hitu, lai viņam rastos vēlēšanās paslēpties aiz citu autoru kompozīcijām.Šogad aprit 30 gadu kopš viņa debijas dueta Wham! sastāvā. Džordžs Maikls ir viens no mūsdienu popmūzikas kanona radītājiem. Programmā Symphonica viņa paša hitu ir diezgan maz, taču publika tos acumirklī atpazīst un nonāk ekstāzē, kad Džordžs Maikls pieskaras albumu Faith (1987) un Listen Without Prejudice Vol. 1 (1990) materiālam. Dziesmas viņam top ļoti lēni - pēdējais studijas albums Patience iznācis pirms astoņiem gadiem. Šis albums šovā pārstāvēts ar četrām dziesmām, viena no tām ir grāvējs Amazing, ko Džordžs Maikls pataupa pašām beigām. Savukārt no diska Older (1996) - mūziķa nepārspējamā šedevra, narkotiski depresīvo skumju pielieta opusa, - koncertā skan tikai viena balāde You Have Been Loved, taču tā ļauj pilnvērtīgi novērtēt, cik ideāli šajā koncertā izpaužas simfoniskais orķestris. Dziesmas ievadā - gan ierakstā, gan dzīvajā izpildījumā - ir divu trompešu spēle, ko ieskauj gaisīga, caurspīdīga sitamo instrumentu šalkoņa. Skudriņas skrien pa muguru, cik fantastiskas sajūtas izraisa šī mūzika.Orķestris nevienā brīdī neforsē skanējumu, neuzbrūk ar simfonisko spēku - visas instrumentu grupas spēlē eleganti, rezervēti un fleksibli. Nepieciešamības gadījumā "simfoniķi" pārvēršas par bigbenda dalībniekiem. Kad viņiem nav jāspēlē, viņi sēž un dzied līdzi Džordžam Maiklam - jo īpaši čellistes, kuras nespēj noslēpt simpātijas pret solistu.Striptīza dziedinošais spēksDžordžs Maikls koncertā restaurē ne tikai aizgājušo laiku mantojumu, pie kura pieder gan Stinga Roxanne, gan grupas New Order hits True Faith, bet arī ne tik senu pagātni. Svaigas dramatiskās vēsmas ienes Rūfusa Veinraita sacerētais melanholiskais meistardarbs Going to a Town - dzēlīga izmisuma dziesmu Džordžs Maikls padara maigāku, vietām pat saldenāku, taču arī šajā interpretācijā tā liek nodrebēt sirdij. Vēl iespaidīgāku efektu panāk piedauzīgās popprinceses Rianas īsformāta trilleris Russian Roulette Džordža Maikla izpildījumā: jau pats fakts, ka pusmūža vīrietis nolemj iekāpt meiteņu popmūzikas repertuāra ūdeņos, ir patīkami pārsteidzošs, taču arī dziesma par «krievu ruleti» jeb bīstamo spēli ar pistoli, kas ir metafora vardarbībai attiecībās, iegūst jaunu jēdzienisku piepildījumu: ir sajūta, ka tieši šajās četrās minūtēs Džordžs Maikls izstāsta visu, ko viņš vispār var izstāstīt par savu dzīvi.Dziedēt dvēseles rētas viņam palīdz greznas draudzenes, kuras parādās uz lielā videoekrāna: supermodele Keita Mosa virtuāli pievienojas ballītei Parīzes operā Džordža Maikla jaunākās dziesmas White Light laikā, savukārt artistiskā retro dīva Dita fon Tīsa pavedinoši atkailina savas perfektās krūtis un peldas martīni glāzē, skanot šlāgerim Feeling Good. Striptīzam ir divkārt dziedinošs efekts, ja tas tiek demonstrēts lepnajā Parīzes operā. Grandiozi un vienreizēji.