Juris Karlsons. Teātris mūzikas skaņās

Programmai izraudzītos skaņdarbus iedvesmojis un iespaidojis teātris, kas ir viena no komponista lielākajām stihijām. Topošam komponistam neparasts un tiešā veidā ar skatuvi saistīts bijis Jura Karlsona izglītības sākums Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Par baleta mākslinieku viņš nekļuva, taču savu vārdu baleta žanrā ierakstījis spilgti — it īpaši ar baletu Sidraba šķidrauts. Radošo domāšanu spēles gaisotnē no drāmas līdz komēdijai izveidojuši arī par Dailes teātra galveno skaņu režisoru nostrādātie astoņi gadi. Abstraktu skaņdarbu komponistam ir maz: vienīgi pa dažam polifoniskam meistarstiķim fūgas formā. J.Karlsons priekšroku dod stāstam, skaņdarbiem kā lappusēm no dienasgrāmatas vai dzīves romāna. Ja to rakstītu par viņu pašu, nāktos pārcilāt atmiņas gan par studijām ievērojamākā latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova klasē, gan pieredzēto J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora amatā. Šoruden viņš daudzus pārsteidzis, pieņemot Valsts aģentūras Tautas mākslas centrs direktora posteni. "Ja tu sev vairs nevari atklāt neko jaunu, tad ar to tu arī esi beidzies," saka viņš pats. Uzsverot, ka nevēlas visu laiku iet pa iemītu taciņu, komponists savā mūzikā arvien mainījis seju. Dažādību simfoniska vēriena panorāmā sola arī jubilejas, kurā dzirdēsim gan 1983.gadā komponēto Otro klavierkoncertu (solists — Juris Žvikovs), gan muzikāli dramatisku monologu Atvadu vakars ar Annas Ahmatovas dzeju mecosoprānam (dziedās Andžella Goba) un simfoniskajam orķestrim. Būs divi pirmatskaņojumi, abi radušies teātra iespaidā. Tapušas simfoniskās lappuses gan no baleta Sidraba šķidrauts, gan no mūzikas, kas 1995.gadā tika sacerēta Pjēra Korneja traģēdijai Sids. Jauno partitūru sauc El Cid. Dzīves un nāves dejas.Koncerts Lielajā ģildē 4.XII plkst.19.30 Biļetes Ls 3—10 Biļešu paradīzes kasēs