Klasika un mūsdienas kamersimfoniju ciklā. Recenzija

Man gan patīk, ka Armands Znotiņš raksta bez kompromisiem, tieši tā, kā domā. Tas Latvijas šaurajā muzikālajā vidē ir reti un vērtīgi.

Bet fakts, ka koncerts bija vnk vājš un neinteresants. Prieks, ka tomēr arī neadekvāti augstu vērtētajiem Maskata draugiem dots objektīvs novērtējums. Labi un rūpīgi orķestranti, kas diemžēl kā solisti nevelk intelektuāli. Par orķestra skanējumu jau sen ir skaidrs, ka nevar dot valsts orķestri vadīt neprofesionālam diriģentam - neskan un nav attīstības. Klasicisma darbu sausā interpretācija rada jautājumu par diriģenta atbilstību.

Pareizi - mūziķu aprindās sen jau vairs nav noslēpums, ka "Armands Znotiņš" nav reāla persona. Aiz šī vārda slēpjas ASV dzīvojošs latviešu komponists, pensionēts muzikologs, literatūras zinātnieks un kinokritiķis, kuri kopīgiem spēkiem tad arī necienīgi izturas pret godīgi strādājošu mūziķu darbu.

Laikam Inesei kārtējā radošā krīze, tādēļ uz laiku vietu šajā medijā aizpilda Silla II (pēc kādreizējā Ineses "atklātā" brīnumbērna Sillas I, t.i. Oresta Silabrieža). Bet dzīvē, kā zināms, katrs atkārtojums mēdz būt... Varbūt piedāvāt kādu skanīgāku pseidonīmu? Piemēram - Artis Zutis?