Svētku koncerta datums nav izvēlēts nejauši – 1920. gada 18. oktobrī Rīgas 2. vidusskolā notika pirmā balsu pārbaude un mēģinājums, tāpēc tieši šis datums ir JUVENTUS dzimšanas diena. Sākotnēji tas gan bija pazīstams kā Latvijas Augstskolas studentu koris, un nosaukums laiku pa laikam mainījās atkarībā no tā, kā tika pārdēvēta Latvijas Universitāte. Nosaukumu JUVENTUS koris ieguva tikai pēc pusgadsimta – 1969. gadā.
Kora pirmsākumos tas bija nesaraujami saistīts ar diriģentu Artūru Bobkovicu, kurš augstskolas kori vadīja līdz 1950. gadam. A. Bobkovica vadībā notika pirmie ārzemju braucieni un tika ielikti pamati tam, lai koris varētu nemainīgi saglabāt vietu Latvijas amatierkoru līderos. A. Bobkovics arī izvadīja kori cauri smagajiem Otrā pasaules kara gadiem, kad mēģinājumi notika neregulāri un vīru balsu trūkuma dēļ brīžiem nācās iestudēt koncertprogrammas ar sieviešu koru dziesmām.
1950. gadā kora mākslinieciskā vadītāja pozīcijā A. Bobkovicu nomainīja leģendārais diriģents Haralds Mednis, tomēr viņa laiks šajā postenī nebija ilgs. Komunistiskās partijas funkcionāriem negāja pie sirds H. Medņa izvēlētais repertuārs, un 1957. gada vasarā H. Mednis bija spiests aiziet no kora. Viņa vietā stājās LPSR Valsts akadēmiskā kora diriģents Daumants Gailis.
Par godu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simtgadei 1973. gadā tika darināti leģendārie 13. gadsimta latgaļu arheoloģiskie tautas tērpi, kas slaveni ar savu savdabību un eleganci, izceļot juventiņus uz skatuves. Tērpu etnografiskos rakstus ar lielu rūpību izrotājuši paši dziedātāji. Kopš tā laika šie tērpi ir ieguvuši nenovērtējamu simbolisku vērtību, un tie tiek nodoti juventiņiem no paaudzes paaudzē.
Ap šo pašu laiku D. Gaiļa vadībā koris guva savus lielākos panākumus pagājušajā gadsimtā. Trīs reizes pēc kārtas – 1970., 1973. un 1977. gadā – koris (nu jau ar nosaukumu JUVENTUS) uzvarēja Dziesmu svētku koru karos, tajā skaitā ar koru aprindās leģendāro Jāņa Zālīša dziesmas “Kad nakts” izpildījumu 1977. gadā. Vēlāk šiem triumfa brīžiem pievienojās arī uzvara 1985. gada Dziesmu svētku koru karos.
1988. gadā D. Gaili JUVENTUS mākslinieciskā vadītāja amatā nomainīja viņa ilggadējā “labā roka” Juris Kļaviņš. Tajā pašā gadā Viļņā norisinājās kārtējie Baltijas studentu dziesmu svētki “Gaudeamus”, kuros, spītējot okupācijas varai, tika pacelti visu Baltijas valstu karogi un nodziedātas himnas. Karogu ienešana noslēguma koncerta norises vietā nebija viegls uzdevums, taču JUVENTUS dziedātājām to izdevās izdarīt, paslēpjot karogu tautastērpa brunčos.
J. Kļaviņš vadīja kori līdz 2009. gadam, kad viņa vietā stājās Jānis Petrovskis, kurš šajā amatā pavadīja trīs gadus. Pēc tam par JUVENTUS māksliniecisko vadītāju kļuva Mārcis Imants. J. Petrovska un M. Imanta vadībā koris neilgā laikā guva vairākus augstvērtīgus panākumus starptautiskos koru konkursos.
Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons. Arī viņa vadībā JUVENTUS nemainīgi saglabā vietu starp Latvijas labākajiem koriem, ko apliecina izcīnītie panākumi gan Latvijas mērogā (3. vieta Dziesmu svētku koru karos 2018. gadā, 1. vieta 2023. gadā), gan starptautiskos konkursos (grand prix koru konkursos Šveicē, Polijā un Somijā, kā arī 3. vieta augstvērtīgajā Baltijas jūras koru konkursā Jūrmalā).
Patlaban korī kopā ar V. Tomsonu strādā arī diriģente Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe, bet dziedātāju rindās ir 55 jaunieši. Kora repertuārs ir tikpat daudzveidīgs, cik paši dziedātāji – no kormūzikas klasikas līdz estrādes mūzikas kaverversijām. Vismaz reizi gadā JUVENTUS iestudē kādu lielās formas skaņdarbu, bet vienlaikus labprāt iesaistās arī neakadēmiskos projektos, sadarbojoties ar dažādiem instrumentālistiem un pat DJ.
Jubilejas koncerts “JUVENTUS 105” tiks veidots divās daļās. Pirmajā daļā izskanēs atblāzma no kora simtgades programmas, kad 12 komponisti veltīja korim jaundarbus, pēc kā tiks turpināta ieviestā tradīcija ar mesas žanra atskaņošanu, šoreiz piedāvājot argentīniešu komponista Ariela Ramiresa “Misa Criolla” jauktajam korim, solistēm un instrumentālistiem. Savukārt otrajā daļā JUVENTUS pievērsīsies jaunībai vistiešākajā veidā, atskaņojot latviešu populāras mūzikas aranžijas jauktajam korim, atskatoties uz pavasarī izskanējušo koncertu “Taisnība”, bet noslēgumā koncerta klausītājus sagaidīs korim iemīļota jubileju tradīcija, kas zināma vien tiem, kuri reiz sevi lepni saukuši par juventiņiem.
JUVENTUS jubilejas svinības nav iedomājamas bez kora draugu līdzdalības. Kopā ar kori uzstāsies ģitārists Kaspars Zemītis, grupa “Sigma”, solistes Ieva Kerēvica un Aija Vītoliņa, basģitārists Aivars Meijers, pianists Edgars Tomševics un sitaminstrumentālisti Ernests Mediņš un Reinis Tomiņš. Par gaismu režiju rūpēsies kora uzticamie draugi un ilggadējie partneri “Those Guys Lighting”.
Biļetes uz koncertu pieejamas bilesuparadize.lv un visās Biļešu Paradīzes kasēs.
Koncertu “JUVENTUS 105” organizē JUVENTUS atbalsta un attīstības biedrība, un tas notiks ar Latvijas Universitātes atbalstu.