Viņi pārsteidza ar virtuozu un vitāla prieka pilnu džezu. Dž.Gēršvina tradīciju sekotāja, Maskavā dzīvojošā ukraiņu komponista un O.Lundstrēma orķestra pianista Nikolaja Kapustina dubultkoncerts azartiskajā solistu un orķestra saspēlē, ko noslēdza regtaims "paātrinājumā", iederētos arī džeza festivālos. Atradums arī orķestra pienesumā: līdzās ar eleganci nospēlētajai S.Prokofjeva Klasiskajai simfonijai arī nepazīstams Prokofjevs — Uvertīra par ebreju tēmām, turklāt pasniegts kolorīti, ar sulīgiem solo kā klezmeru saietā, nevis akadēmiskā koncertzālē. Ne tik saistoši, taču solīdā profesionālā līmenī Sinfonietta Rīga tika galā arī ar R.Ščedrina intelektuālajiem, taču emocionāli distancētajiem dialogiem ar J.S.Baha polifoniju un concerto grosso kompozīcijas principiem. Maruta Rubeze Izcilo solistu pieteikumā (ak, neaizmirstamais RARO!) jau iepriekš nojaušama "ābolu groza" raža un garša. Prokofjeva uvertīra iešūpo ar stīgu elastību un koka pūtēju mežģīnēm, patīkami piesakot arī J.Žvikova partnerību. Ščedrina Mūzika Kētenes pilsētai, reiz populārās mūzikas krāsām atmiņā pabalot, nu dīvaini maskojas: klavesīna trauslais, apsarmojušais skanējums (? la Šnitke), komponista iecienītā fagota zibošie skrējieni, stīgu polifoniskie vijumi, kas pēkšņi saplūst gotiskā svinīgumā, saviļņo un liek pārdomāt paša Ščedrina talanta sūtību, kurā zem Kētenes patinas raugās tā pati Krievzeme. Prokofjeva Klasiskās simfonijas nebūt ne viegli iegūtajā vieglumā dažbrīd tā kā par daudz caurvēja. Kapustins droši smēlis džeza pieredzes katlā, bet arī Gēršvina saknes taču Krievijā! Līdz ar Diānas un Aleksandra virtuozitāti un eleganci finiša taisnē jaunu personīgo rekordu atkal uzstādījusi Sinfonietta Rīga sava nepiekāpīgā trenera N.Šnē vadībā. Bravo!Inga Žilinska Orķestra Sinfonietta Rīga kvalitātes latiņa uzlikta augstu — skanējums ir spēcīgs, jauneklīgs un virtuozs. Jo grūtāk zem šāda pašu izveidota palielināmā stikla katrreiz no jauna apliecināt labākā pozīcijas. Tāpēc jo spilgtāk izceļas unisonu kļūmes pirmo vijoļu grupā Prokofjeva simfonijā un mehāniski perfektās pulsācijas svārstības Ščedrinā. Tikko ieskanas mežraga brīnišķā tembra skaņas, aizturētu elpu gaidu frāzes beigas, jo veiksmes gadījumā iestājas atslābums, savukārt "ķikša" iesprukšana (kaut tikai viena!) uz mirkli liek nožēlot vakara nācienu. Šādas ķermeņa kontrakcijas kļuvušas ierastas koncertos Latvijā. Tomēr programmā minētā Šnē jaunības mīlestība uz Prokofjeva mūziku vakaru vērta notikumā. Cildinu par interpretāciju! — tās dzīvīgumu, sabalansēti sarkastisko humoru, tempu izvēli. Lieliska arī koncerta kopējā koncepcija — toni uzdeva Prokofjeva uvertīra, pēc tās nopietns koncerts Baha stilā, mūsdienīgi klasiska simfonija un XXI gs. salonmūzika — džeziski pasniegta steiga ar īsām maiguma intermēdijām. Abu solistu saspēli, kura jutīgumā ir perfekta, pat vienam otru neredzot, būtu gribējies baudīt vēl.
Latvijas mūzikas Ābolu ķocis. 2. decembris
Pianiste Diāna Ketlere, vijolnieks Aleksandrs Sitkoveckis, kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē. Lielajā ģildē 28.novembrī Kritiķi vērtē Inese Lūsiņa Šajā krievu XX gs. mūzikas programmā redzu idejas veselām divām: neobaroka/neoklasicisma un simfodžeza programmai ar lielisko solistu duetu — pianisti Diānu Ketleri un vijolnieku Aleksandru Sitkovecki.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.