Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Latvijas sajūtas citā skatījumā un virzienā

Aizvadītā gada nogalē, atzīmējot 30. jubileju, diriģenta Raita Ašmaņa vadītais Jelgavas bigbends laida klajā džeza mūzikas albumu Latvijas sajūtas, kurā Raimonda Paula un latviešu tautasdziesmu melodijas džeza orķestrim aranžējis komponists, Grammy balvas laureāts Maikls Abene. Albuma ierakstā kā īpašais viesis piedalījies arī Raimonds Pauls. Ieskaņojums veikts Sound Division studijā skaņu inženiera Ivara Ozola vadībā, savukārt māsterēšanu šopavasar veicis amerikāņu skaņu režisors, vairāku Grammy balvu ieguvējs Pols Bleikmors.

Lieliski pavadīts laiks 

Jaunais albums klausītājiem pieejams visās populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs. Toties ar pašu jubilejas koncertu Jelgavas bigbendam un tā vadītājam iet kā Dullajam Daukam ar apvārsni – pulcēšanās ierobežojumu dēļ tas atkal un atkal pārvirzās strēķīti uz priekšu. Taču Raitis Ašmanis nezaudē optimismu un palepojas, ka daļu no jaunā albuma un jubilejas koncerta repertuāra jau izdevies nospēlēt ārzemēs. Sadarbībā ar Maiklu Abeni tapuši un CD ierakstīti astoņi krāšņi instrumentāli skaņdarbi, kas izvirza bigbenda mūziķiem jaunus radošus uzdevumus un ļauj jaunās skaņās dzirdēt pazīstamas dziesmu melodijas: Pūt, vējiņi, Circenīša Ziemassvētki, Kerijas dziesma, Mēmā dziesma, Dāvāja Māriņa, Vēja māte un Mambo Italiano. "Izaicinājums, protams, ir paņemt melodijas un aizvest tās pilnīgi citā virzienā, apzinoties, ka jūs esat pieraduši tās dzirdēt noteiktā veidā, taču ceru, ka vēlēsieties pieņemt šīs brīnišķīgās mūzikas interpretāciju. Strādājot pie šī projekta, es lieliski pavadīju laiku un ceru, ka Latvijas publika priecāsies dzirdēt manas idejas," atklāja aranžējumu autors Maikls Abene, kuram šī bija pirmā praktiskā saskare ar latviešu mūziku.

Produktīvās nejaušības Raitis Ašmanis neslēpj, ka citur pasaulē, piemēram, valstīs, kur Jelgavas bigbends plūcis laurus starptautiskos konkursos, ārzemju kolēģi brīnījušies, kā gan izdevies uzrunāt aranžēšanai pasaulslaveno un ļoti aizņemto meistaru. Izrādās, palīdzējušas nejaušības. Jelgavas bigbenda mākslinieciskais vadītājs un diriģents Raitis Ašmanis ar Maiklu Abeni nejauši iepazinies 2008. gadā Rīgā. Atkārtoti viņu ceļi krustojās 2017. gadā, kad arī radusies ideja par konkrētāku sadarbību: "Viņš ieradās Rīgā ar Ķelnes Radio bigbendu WDR, kuru tolaik vadīja. Pēc kāda laika iznāca sazvanīties, un es nolēmu pajautāt, vai viņš būtu ar mieru rakstīt aranžējumus mūsu bigbendam. Viņš piekrita. Tad teicu, ka tā būs latviešu mūzika. Sākumā mums nebija domas par albumu, nolēmām vienkārši izveidot aranžējumus trim Raimonda Paula dziesmām bigbendam instrumentāli. Tā kā rezultāts bija abpusēji iepriecinošs, sadarbību turpinājām." Tā pakāpeniski divu gadu laikā Maikls radīja astoņas aranžijas, un tas jau bija pietiekams materiāls, lai bigbends dotos studijā un sāktu darbu pie ieraksta. Raitis Ašmanis stāsta, ka meistars šos aranžējumus veidojis, kad to varējis paspēt starp citiem darbiem, un Raitis Ašmanis priecājies par katra skaņdarba notīm, kad tās gatavas nonākušas viņa rokās. "Saņēmām pa skaņdarbam reizi trijos mēnešos. Dažus nospēlējām jau 2019. gadā: vispirms Jelgavā un pēc tam ASV, kad sadarbībā ar Amerikas Latviešu apvienību un Latvijas vēstniecību ASV noorganizējām Amerikas turneju maršrutā Ņujorka–Bostona–Vašingtona–Filadelfija. Taču albuma ieraksts tika pabeigts tikai pagājušā gada augustā."

 

Trakulīgs sākums

Jelgavas bigbendu Raitis Ašmanis izveidoja 1990. gadā, un tas sevi pierādīja skarbajā pārmaiņu laikā, kad, veidojoties atjaunotajai Latvijas valstij, līdzekļu trūkuma dēļ gāja zudībā vairāki profesionālie mūzikas kolektīvi un teātri. "Kā viss sākās? 1989. gadā es sāku strādāt Rīgas cirkā, taču gribējās pašam savu orķestra sastāvu. To izveidoju Jelgavā 1990. gadā, tiklīdz biju beidzis Mūzikas akadēmiju. Sākotnēji tas saucās Raita Ašmaņa orķestris. 2003. gadā Jelgavas pilsētas dome novērtēja mūsu potenciālu, un uz šī orķestra bāzes tika izveidots profesionāls orķestris – Jelgavas bigbends, kurā dome algo trīspadsmit mūziķus. Tas ir kodols, jo bigbendā kopā ar mani esam divdesmit mūziķi. Ar pašvaldības atbalstu varam arī iegādāties notis un mūzikas instrumentus. Mums ir iedalīta mēģinājumu telpa kultūras namā Rota. Esam lepni, ka varam popularizēt Jelgavas pilsētas vārdu." Kā izdevās noturēties virs ūdens deviņdesmitajos gados, kad tika likvidēts pat Latvijas Radio bigbends? "Mēs sākām kā diezgan trakulīgs ballīšu orķestris. Gan pats, gan bigbenda puiši bijām jauni un azartiski. Uzreiz no 1990. gada sākām spēlēt tradicionālās Jelgavas Ziemassvētku balles, kuras notiek Jelgavas pilī. Tā var tikai jaunībā: deviņos sāc spēlēt un trijos naktī beidz. Veidojām savu repertuāru." Ar Jelgavas bigbendu sāka sadarboties solisti: deviņdesmito gadu beigās Ieva Kerēvica, jaunajā tūkstošgadē arī Marija Naumova, Intars Busulis, Normunds Rutulis. "Pirmie desmit gadi vairāk vilka uz pašdarbību: nāca, kas gribēja, un spēlēja, kas gribēja. Bet 2000. gados kvalitāte ir augusi. Strādājot ir jābūt rezultātam," saka Raitis Ašmanis, piebilstot, ka daudz devusi arī džeza izglītības attīstība Latvijā pēdējos divdesmit gados.

"Jelgavā džeza nodaļu atvēra 2005. gadā. Protams, tas dod papildinājumu mūsu bigbendam. Lielākā daļa mūziķu, kuri mūsu bigbendā spēlē šodien, ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolventi. Skolas gados viņi jau ir pie manis spēlējuši Jelgavas novada un pilsētas jauniešu bigbendā. Tā bija viņu pirmā bigbenda skola. Ir, uz ko atskatīties, un man par to ir zināms gandarījums. Brauc arī no Rīgas. Basģitārists Pēteris Liepiņš, kurš pie manis savulaik strādāja cirkā, atnāca arī uz Jelgavas bigbendu un tajā spēlē joprojām," izstāsta Raitis Ašmanis. "Iekšēji mainība notiek visu laiku. Virzāmies pa spirāli! Trīsdesmit gadi pagājuši nemanot. Vajadzēja svinēt jau pagājušajā pavasarī gan Jelgavā, gan Rīgā. Bijām jau sarunājuši ar maestro Raimondu Paulu, bet koncertu vienreiz atcēla, otrreiz atcēla. Visus gadus ir izdevies, un pēdējos piecos gados esam aicinājuši solistus gan no Eiropas, gan ASV. Divdesmit gadu jubileju pirms desmit gadiem svinējām Nacionālajā teātrī, kur mums bija programma Sapnis par Brodveju kopā ar Ditu Lūriņu. Tikko nospēlējām Ziemassvētku programmu tiešsaistē, un mums šogad tomēr ir plānā uzrīkot jubilejas koncertu. Skatīsimies, kā situācija attīstīsies."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja