Lūgšana un spiegošana
Izmantojot lietuviešu tautas dziesmas motīvu, folkloras teksta motīvus un lietuviešu unikālās tautas muzicēšanas žanra — sutartīņu polifoniskās faktūras principus, V.Miškinis radījis apjomīgu oriģinālkompozīciju — mātes lūgšanu, kura noveco, ilgojoties sagaidīt mājās armijā uz 25 gadiem iesaukto, vienīgo dēlu. Līdzās kora balsīm skanēs arī piecas lietuviešu stabules — skudūči. "Uz katras stabules, līdzīgi Pāna flautai, var nospēlēt tikai viena augstuma skaņu. Stabuļu spēli izmantoju nevis kā pavadījumu, bet gan kā akustisku skanējuma elementu," V.Miškinis paskaidro, ka sutartīnes arī tautas tradīcijā bieži mēdz atskaņot skudūču ansamblis. Atšķirībā no savas jaunrades lielākās — kosmopolītiskās — daļas, šajā skaņdarbā viņš vēlējies būt lietuvietis. M.Sirmais šo darbu redz kā rituālu, ko derētu izvērst vizuālā darbībā.
Lai gan V.Miškiņa kompozīcijas kori Latvijā dziedājuši diezgan bieži, korim Kamēr…šī būs pirmā tikšanās ar viņa mūziku. "Jūsu korus pazīstu labi: esmu bieži tos klausījies, strādādams dažādu starptautisku konkursu žūrijās," V.Miškinis tā arī dzirdējis Kamēr… priekšnesumu, kas 2006.gada vasarā vainagojās ar zelta uzvaru buķeti Pasaules koru olimpiādē Ķīnā. Lietuviešu diriģents palielās, ka viņam izdevies pat nofotografēt brīdi, kad, dziedot Ērika Ešenvalda skaņdarbu Piliens okeānā, koris apsedzās ar Vitolda Kucina apgleznoto šķidrautu — Mātes Terēzes portretu. "Aizsūtīju Sirmajam, taču piekodināju: ja publicēsiet, obligāti uzrakstiet, ka esmu autors. Uzņēmums ir unikāls, jo konkursā fotografēt bija aizliegts un, būdams žūrijā, noknipsēju kā spiegs."
Galvenais fokuss
Spēcīga, reti enerģiska un daudzpusīga liela mēroga personība ir Lietuvas koru kultūras līderis, kura uzvārds Miškinis viņa paša dzimtajā valodā apzīmē augumā sīku dziedātājputniņu, koku čipsti. V.Miškinim pa spēkam gan koru darba ikdiena, gan spilgti mākslas brīži un vērienīga kultūras vadība. Jau teju trīsdesmit gadu viņš ir Lietuvas labākā zēnu kora Ažuoliukas (Ozoliņš) mākslinieciskais vadītājs. Viņa vadībā atskaņojot lielus, sarežģītus akadēmiskās garīgās mūzikas skaņdarbus (mesas, oratorijas, kantātes u.c.), kolektīvs guvis starptautiskus panākumus un izcili reprezentē Lietuvas kultūru. Pats dziedot Ažuolikas, Miškinis septiņu gadu vecumā iemīlēja mūziku, 25 gadu vecumā jau to vadīja. Tolaik, 1979.gadā, jaunais, enerģiskais diriģents kopā ar domubiedriem nodibināja arī mūzikas skolu (!), un nu skanīgais "ozoliņš" jau izaudzis lielā dziedošā dižozolā, kura lapotnē pulcējas 450 dažāda vecuma zēnu un jauniešu. Koncertkorī — izlases sastāvā — dzied 100 zēnu un 40 vīru, bet ar vīru kori plūktas uzvaras nozīmīgākajos Eiropas koru konkursos.
"Izveidoju sistēmu, kas sastāv no astoņiem dažādu vecuma grupu dziedātāju koriem. Tik lielu zēnu koru Baltijās valstīs nav, Lietuvā tas ir vislielākais koris," diriģents stāsta par Ažuoliukas. Korī, kam nākamgad būs pusgadsimta jubileja, viņš strādājis jau studiju gados… "Mums ir tradīcijas. Zēni Ažuoliukas dzied no piecu gadu vecuma. Savaldīt puikas nemaz nav grūti. Jābūt tikai mīlestībai kopā ar stingrību." V.Miškinis ir vadījis arī profesionālo Filharmonijas kori un vokālo kameransambli Museum Musicum, taču Ažuoliukas, kurā pats "dzīvojis" jau kopš agras bērnības, ir viņa — mūziķa galvenais fokuss.
"Ja bērnam koris iepatīkas, viņš ies turp mūžīgi, ja neiepatīkas, neviens ar varu nepiespiedīs dziedāt. Parasti puikām tomēr patīk dziedāt, jo viņiem tas viegli padodas." Maija beigās kopā ar 40 citiem diriģentiem V.Miškinis ieradīsies vērot Latvijas zēnu koru salidojumu Cēsīs.
Kopkora priekšā
Jūlijā, atgriežoties uz pirmatskaņojumu projektā Pasaules Saules dziesmas, viņš kāps arī Latviešu XXIV Vispārējo dziesmu svētku atklāšanas koncerta Goda viesdiriģenta tribīnē… Dzimtenē, kur Miškinis ir arī Lietuvas Koru asociācijas prezidents, Dziesmu svētki bez viņa nav iedomājami: viņš bija iepriekšējo un būs arī nākamo Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs. Tajos nākamvasar svinēs Lietuvas valsts tūkstošgadi. "V.Miškinis ir ne tikai zēnu koru kustības tēvs un Dziesmu svētku personība. Viņš ir Lietuvas kora mūzikas kvalitātes zīmols, Lietuvas koru kultūras simbols. Viņš arī daudz popularizējis mūsu komponistu darbus Lietuvā," norāda M.Sirmais.
Viņš paspējis vērtēt daudzus starptautiskus konkursus, vadīt meistarklases un viesdiriģenta vai komponista statusā apceļot pasauli. Miškinis tikko devies uz Slovēniju un Itāliju, šovasar brauks uz Pasaules koru simpoziju Kopenhāgenā. Viņš sacerējis džeza mesu korim, džeza trio un klavierēm. Turp dosies arī Māris Sirmais ar Kamēr…, lai vairāk nekā 2000 pasaules koru ekspertiem atskaņotu Pasaules Saules dziesmas.
Atrašanās nemitīgā kustībā V.Miškinim netraucē koncentrēties arvien jaunu koru opusu sacerēšanai. To viņam uzkrājies teju tūkstotis: vairāk nekā 300 garīgās mūzikas opusu un ap 700 kordziesmu, kas apliecina mūzikā skaisto.
"Es neeksperimentēju ar skaņu. Man pats galvenais ir teksta jēga. Saturs. Tāpēc man pieņemami itin visi izteiksmes līdzekļi, ar kuriem varu atsaukties vārda jēgai," diriģents saka. Es skaidri zinu, ka, nolicis klausuli, viņš veikli ar ierastām kustībām sakravās čemodānu kārtējam koncertceļojumam.