"Visa Ludviga van Bēthovena dzīve, ko 30 gadu vecumā nenovēršami un traģiski skāra dzirdes zudums, ir kļuvusi par satriecošu cilvēka garīgā spēka stāstu. Nedzirdīgais mūzikas milzis – noteikti milzis, kas daudzos romantisma laika mūzikas vēsturnieku stāstos piedzima līdzīgi Atēnai kā pati pilnība no Zeva galvas. Un vienlaikus cilvēks ar spēcīgu iekšējo vīziju. Šis cilvēks, kurš parasti vizualizēts kā novārtā pamests, raupjš, neglīts vīrs, ir atmetis pasauli, lai pilnībā kalpotu savam iekšējam redzējumam," Bēthovena dzīves stāstu raksturo izstādes satura autore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesore Lolita Fūrmane.
LNB izstādi veidojusi, lai apmeklētāji varētu apjaust Bēthovena mūzikas nozīmību Latvijas kultūrā dažādos laika periodos, kā arī atklātu pārsteidzošo Bēthovena saistību ar Latviju. Šeit Bēthovens nekad nav bijis, taču viens no komponista jaunības draugiem bija Karls Amenda, Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs. Izstādē būs skatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātā Bēthovena oriģinālā vēstule, ko 1815. gadā viņš adresējis Amendam. Savukārt grāfi Brauni – Siguldas un vairāku citu Vidzemes muižu īpašnieki – bija vieni no pirmajiem jaunā Bēthovena mecenātiem Vīnē.
Izstāde veidota, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sadarbojoties ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.
Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Valsts pētījumu programmas Latvijas kultūra – resurss valsts attīstība projekts Kultūras kapitāls kā resurss ilgtspējīgai attīstībai.