Mireijas Matjē koncerta recenzija. Progresīvā konservatīvisma triumfs

Labi vismaz,ka atklāsme,ka vecums nenāk viens,ir saistošs arī ''skatītājam'',un labi,ka viņš to apzinās - šī patiesība skar VISU cilvēci. Savukārt,būtu visai komiski,ja dziedātāja dodoties uz katru valstiņu mācītos tās valodu,jeb Ukrainas notikumu kontekstā paldies sacītu ķīniski jeb japāniski. Starp citu,ir gadījies dzirdēt,ka abās pēdējās valodās māksliniece tomēr komunicē. Der atgādināt,ka ejot uz cienījama vecuma mākslinieces koncertu,tas NEBŪS tāds,kāds tas bija 60-s gados,kad M.Matjē pirmo reizi viesojās PSRS. Aiztaupīsies gan nauda,gan nervi. Tomēr recenzijas autoram der atgādināt,ka Vācijā viņa joprojām ir daudz populārāka kā Francijā,un tur sniegto koncertu skaits ir tomēr lielāks nekā dzimtenē,un ka Mon credo kā rekviēms skanēja jau pašā sākumā,jo kā rekviēms jau arī tika uzrakstīts. M.Matjē ir kvēla kristiete,un šis faktors arī nosaka viņas repertāra izvēli. Tieši garīgums ir viņas nemainīgais MOTO.