Miša Maiskis. Neparastais čellists

Starptautiskā Baltijas jūras festivāla koncerts pirmoreiz notiks Rīgā. Kopā ar slaveno čellistu un tā agrāko galveno diriģentu Olari Eltsu mūsu simfoniskais orķestris koncertēs arī festivāla centrā - šogad tas atrodas Stokholmā. Festivāla ideja dzima, atzīmējot desmitgadi kopš Berlīnes mūra krišanas, Bervaldhalles direktora un ievērojamo diriģentu Esa Peka Salonena un Valērija Gergijeva galvās. 6.Starptautiskais Baltijas jūras festivāls notiek no 21. līdz 30.augustam Stokholmā ar koncertiem arī Rīgā, Tallinā un pat uz Tallink Silja kuģa. Festivālā diriģēs Daniels Barenboims, Valērijs Gergijevs, Esa Peka Salonens, Kšištofs Pendereckis, muzicēs daudzi izcili solisti un orķestri. Temperaments un tehnika Mišas Maiska un LNSO lasījumā dzirdēsim vienu no čella mūzikas spožākajām pērlēm - A.Dvoržāka koncertu čellam ar orķestri. Viņš to jau daudzreiz spēlējis, taču arvien spēj visiem zināmas un klasiskas vērtības pasniegt jaunā skatījumā. Pirms četriem gadiem turpat Lielajā ģildē viņš pārsteidza ar neparastu, dziļi personisku Dvoržāka čella koncerta lasījumu, savukārt pāris gadu vēlāk festivālā Summertime uz čella "izdziedāja" krievu romances. "Viņa spēlē poēzija un izsmalcinātība apvienojas ar lielu temperamentu un spožu tehniku," par savu audzēkni teica XX gadsimta čellu leģenda Mstislavs Rostropovičs. Kopš 1972.gada, kad Maiskis pārcēlās uz Rietumiem, viņš uzstājas pasaules slavenākajās koncertzālēs. "Esmu laimīgākais čellists pasaulē, jo esmu mācījies gan pie Mstislava Rostropoviča, gan Gregora Pjatigorska, vairāk nekā 20 koncertos bijis kopā ar diženo diriģentu Lenardu Bernsteinu, un manu kamermūzikas partneru vidū ir Marta Argeriča un Gidons Krēmers," Miša Maiskis īsi rezumē līdzšinējo radošo mūžu. "Esmu dzimis Latvijā, Krievijā mācījos Pēterburgā un Maskavas konservatorijā. Mana sieva bija amerikāniete, bet mūsu bērni dzimuši Parīzē un Briselē. Spēlēju itāļu meistara Domeniko Montanjāna darinātu čellu ar Francijā izgatavotu lociņu un Vācijā un Austrijā ražotām stīgām. Braucu ar japāņu auto, nēsāju Šveices pulksteni, nopirku Korejā ražotu datoru. Kaut arī vispirms runāju krieviski, tagad daudz labāk saprotos angliski. Beļģijā man ir brīnišķīga māja, taču koncertceļojumos visur jūtos kā mājās," savulaik intervijā Dienai sacīja Miša Maiskis. Tagad viņš bieži muzicē kopā ar savu meitu jauno pianisti Liliju. Stilīgums un cietums Čellists, kurš mēdz tērpties plīvojošos japāņu dizainera Isaja Mijakes skatuves tērpos un ir viens no pasaulē stilīgākajiem skatuves māksliniekiem akadēmisko mūziķu vidū, ir piedzīvojis galējības. Piemēram, jaunībā ne vien uzvarējis prestižajā P.Čaikovska konkursā, bet arī, kad māsa ar ģimeni izceļoja uz Izraēlu, pabijis Butirkas cietumā un spaidu darbos pie Ņižņijnovgorodas. "Es atceros visu, un man ir jāatzīstas, ka vienmēr atgriežos ar dalītām jūtām. Krievijā pirmoreiz ierados tikai pēc 23 Rietumos pavadītiem gadiem, 1995.gada novembrī, un vispirms piedalījos akadēmiķa Andreja Saharova vārdā nosauktajā festivālā Ņižņijnovgorodā, kur 14 mēnešus spaidu darbos lāpstoju cementu. Vēl nozīmīgāk man bija, ka vēl 3 mēnešus agrāk, 1995.gada jūnijā, pabiju Rīgā. Man ir daudz skaistu atmiņu par Rīgu, Dārziņskolu un manu skolotāju Mihailu Išhanovu," čellists stāstījis Dienai, atminoties ka dzīvojis Revolūcijas ielā. Viņš sadarbojas ar ievērojamākajiem orķestriem, taču arvien atsaucas savas dzimtenes LNSO, kopā dodas arī koncertturnejās. Tam esot ne tikai sentimentāli iemesli. "Noteikti vēlos uzsvērt, ka LNSO ir brīnišķīgs orķestris, tikai nav pazīstams pasaulē, jo nav bijis gana iespēju to popularizēt. LNSO ir jauns orķestris, un kopā ar to es jūtos ļoti jauns. Svarīga ir enerģija, attieksme, aizrautība. Šiem mūziķiem orķestris nav tikai parasts un apnicīgs ikdienas darbs. Es jūtu, ka viņi mīl mūziku, kas man ir visbūtiskākais.