Andri Vilcānu satieku Dailes teātrī, vietā, kur pēdējos mēnešos viņam nācies pavadīt ļoti daudz laika, strādājot pie rokmūzikla Drakula. Svešās asinis. Andris ir šīs muzikālās izrādes, ko tā vien gribas nodēvēt par rokoperu, dvēseles — mūzikas — autors, turklāt ik uzvedumā pats kāpj uz skatuves un dramatiski dragā taustiņinstrumentus. Tiesa gan, ikdienas izskatā viņu grūti asociēt ar ekstravaganto, ekspresīvo mūziķi, kas redzēts izrādē.
Režisora Dž.Dž.Džilindžera režisēto izrādi Dailes teātrī sāka izrādīt jau pagājušā gada nogalē, un to paredzēts spēlēt vairākas sezonas. Kas tālāk — tad jau redzēs. Sarunai sākoties, Andris izsakās gandrīz vai negribīgi, kā pats vēlāk atzīst — par mūziku ir grūti runāt. Var sarunāties par to, kā tehniski nospēlēt, kādus instrumentus izmantot. Bet gandrīz neiespējami atbildēt uz jautājumiem: kāpēc dari to, ko dari; kas tas īsti ir? Mūzika Andra dzīvē esot vienkārši nepieciešama. Par dzīvi ārpus mūzikas nerunājam — kā saka Andris: "Tas ir mans." Tāpēc šoreiz lai aiz kadra paliek gan Andra māte dziedātāja Margarita Vilcāne, gan komponista ģimenes dzīve aizokeāna valstī.
Teātra īpatnais raksturs
Andra Vilcāna vietu uz Latvijas mūzikas skatuves raksturot ir gandrīz vai neiespējami — deviņdesmito gadu vidū pazibējis ar tam laikam nepierasti agresīvu industriālo projektu Deus Sex Machina, ko veidoja kopā ar Juri Kaukuli (tagad: Dzelzs vilks), viņš uz brīdi pazuda, meklējot sevi Amerikā. Pēcāk atgriezies, radīja mūziku vairākām Džilindžera režisētām teātra izrādēm, taču Latvijā nav palicis. Nu jau apmēram piecus gadus Andris par savām mājām sauc Amerikas pilsētu Sandjego — viņa maizes darbs tur ir komerciāls skaņu dizains un oriģinālmūzika interaktīviem projektiem. Štatos tā patlaban ir neticamos ātrumos augoša industrija. Piemēram, pagājušajā gadā paralēli Drakulas mūzikas komponēšanai ir rakstīta mūzika un apskaņotas interneta lapas tādam klientam kā adidas — Taylormade Golf kompānijai. Vēl šos piecus gadus Andris rakstījis dziesmas un spēlējis taustiņus trijās Sandjego rokgrupās — Catspam, Breadcrumb un Heavy Water. Dziesma no Heavy Water repertuāra skan arī izrādē Kaligula. Taču komponēšana teātrim nekur nav pazudusi. Kāpēc tā?
"Man nav īstenojies sapnis rakstīt kinomūziku," Andris ir atklāts. Taču radīt muzikālo noskaņu teātrim esot līdzīgi. "Teātris mani vienmēr fascinējis ar īpatno raksturu — kinofilmai ieraksti mūziku, un ar to darbs beidzas, katru reizi skan viens un tas pats, bet teātrī divu vienādu izrāžu nav," savu aizrautību skaidro komponists. Turklāt, ja aktieri gūst iedvesmu un arī atbalstu no izrādē skanošās mūzikas, griboties radīt vēl daudz spēcīgāk. Tādēļ arī turpinās sadarbība ar Džilindžeru — lai arī katrs savā okeāna krastā, taču abi joprojām esot labi draugi. Sākotnēji bijusi doma veidot otro daļu izrādei Fausts. Deus Ex Machina, taču veiksmīgas sakritības dēļ tā transformējusies idejā par mūsdienu Drakulu.
Jāsaņem enerģija
"Katra izrāde man ir gluži kā koncertu nospēlēt. Spēlējam divas stundas un desmit minūtes, un pēc tam esmu sevi izlicis pilnībā," atzīst Andris. Var manīt, ka viņš ir apmierināts ar iznākumu — kad runājam par Drakulu, mūziķa rāmajā, mierīgajā balsī ieskanas spraigākas notis. Izdevies īstenot vienu no sapņiem — izrādes laikā piecelt kājās cilvēkus, kurus pārņēmusi mūzika. "Tātad spējam emocionāli aizkustināt," Andris ir patiesi priecīgs par šādu skatītāju atdevi.
Likumsakarīgs ir jautājums: kādēļ šajā izrādē mūziķi nepārtraukti atrodas uz skatuves un kļūst par neatņemamu scenogrāfijas sastāvdaļu, ja bieži vien izrādes budžeta vai citu apsvērumu dēļ režisori izvēlas izmantot fonogrammu? "Drakulā skan rokmūzika, un dziedātājam ir jājūt aizmugure — jāsaņem enerģija no pavadošajiem mūziķiem," Vilcāns ir strikts. Tiesa gan, ir bijuši arī sašutuši un šokēti izrādes apmeklētāji, kas gājuši prom un teikuši — kā gan teātrī tā drīkst! "Es ne par vienu izrādi neesmu dzirdējis tik pretrunīgas atsauksmes," atzīst komponists. Taču tā nav pirmā reize, kad Andris kādā teātra izrādē ar paša komponēto mūziku kāpj uz skatuves — tāpat bijis izrādē Fausts.
Mūziķi, kas spēlē izrādē Drakula. Svešās asinis, nav izvēlēti nejauši.
Bundzinieku Kasparu Grīnbergu (Ex Animā, Huskvarn, Urskumug u.c.)
Andris pazinis jau labu laiku. "Kasparam ir vajadzīgais raksturs un
spēles iemaņas, viņš spēlējis daudzos smagās mūzikas projektos.
Mūziķim, kas spēlē popmūziku vai džezu, vairākas lietas nesanāktu, taču
viņš spēj spēlējot eksplodēt un vienlaikus palikt nāvīgi industriāli
precīzs," atzinīgus vārdus par jauno bundzinieku saka Andris. Arī ar
Kārli Auzānu (
Fausta vietā Drakula
Kā izrādās, rodoties idejai par izrādi Drakula. Svešās asinis, bijis skaidrs, ka profesionāli dziedātāji pieaicināti netiks — ir jādzied aktieriem. "Dziedātājs tradicionāli koncentrējas uz vokālu, bet aktieris dzied nedalīti no tēla. Varbūt skanēs šīzīgi, taču aktieris dzied nevis pats, bet gan tā, kā dzied konkrētais izrādes tēls," savus apsvērumus skaidro komponists. Ar to rēķinoties, balss partijas rakstītas konkrētiem cilvēkiem, ņemot vērā balss diapazonu un tā īpatnības, atzīstas Andris un piebilst, ka tomēr uzdrošinājies veidot sarežģītākas partijas, nekā būtu pieļaujams. Taču aktieri lieliski tikuši galā ar uzdevumu. Īpaši sajūsmināts Andris ir par Ģirtu Ķesteri, uz kuru kā izrādes līderi gūlusies lielākā atbildības daļa par rezultātu. Viņa neprātīgajam Rašīdam Rahulam neesot prototipu — lai arī tēla tapšanas laikā skatīti un klausīti neskaitāmi rokmūziķi, tomēr Rahula — Drakula ir radies no nekurienes, kā pilnīgi autonoms tēls, apgalvo mūzikas autors.
Tie, kas izrādē sajūt pazīstamas muzikālas noskaņas, nekļūdās — Andris neslēpj, ka viens no viņa lielākajiem iedvesmas avotiem jau vairāku gadu garumā ir grupa Nine Inch Nail. Rodas iespaids, ka par šo grupu Vilcāns varētu sniegt pat priekšlasījumus, gluži tāpat kā par virkni citu mūziķu.
Sajust, ka mūzika vajadzīga
Izrāde Drakula. Svešās asinis iestudēta — kas tālāk? Patlaban Vilcāns strādā pie tā, lai izrādes mūzika turpinātu dzīvot, kad iestudējumu vairs neizrādīs uz Dailes teātra skatuves. Muzikālais materiāls ir ierakstīts, tagad aktuāla ir dziesmu miksēšana. Kā izrādās, realizēt Drakulas mūziku ierakstos iespējams, vien sadalot izrādi atsevišķās dziesmās. "Protams, nāksies ziedot kaut ko no īpašās noskaņas, ierakstā neparādīsies daudzslāņainība, kas vienā veselumā savij atsevišķas dziesmas, tām pārklājoties un saplūstot," mūziķis ir atklāts. Taču cits risinājums neesot iespējams — pretējā gadījumā būtu jāizdod dubultalbums, bet pašreizējā Latvijas mūzikas ierakstu tirgus situācijā tas neesot tik vienkārši realizējams. Ja viss noritēs gludi, pēc pusotra vai diviem mēnešiem dziesmas no izrādes Drakula. Svešās asinis būs iegādājamas interneta dziesmu portālā doremi.lv.
Plānots radīt arī jaunu muzikālu projektu, kurā piedalīsies tie paši mūziķi, kas izrādē Drakula. Svešās asinis. "Pagaidām tas iecerēts kā studijas projekts — ierakstīsim singlu, tad jau redzēs, kas sanāks," par nākotnes plāniem runāt konkrēti mūziķis atturas. Koncertu Latvijā viņš labprāt nospēlētu, ja justu, ka kādam šī mūzika ir vajadzīga, jo eksistēt kā studijas projektam neesot īsti pareizi. "Ir vajadzīgs kontakts ar klausītāju, kad notiek apmaiņa ar enerģijām — tikai tā viens var ko jaunu radīt, bet otrs izlādēties un dot mūziķim jaunas asinis," ideālo formulu atklāj Andris. Taču var gadīties, ka iestāsies radošā pauze. "Bieži vien pēc intensīva darba man ir nepieciešams apklust uz kādu laiku — kaut kas izslēdzas. Tā tas ir bijis visu manu mūziķa dzīvi."
***
Drakula.
Svešās asinis kārtējās izrādes 17., 18. un 26.aprīlī, 14. un 15.maijā Dailes teātrī
***
Andris Vilcāns
Komponists
2008 — rokmūzikls Drakula. Svešās asinis, Dailes teātris
2003—2007 komerciālais skaņas dizains un oriģinālmūzika. Klienti Sony, HP, Gateway, Asics, Adidas u.c.
2002 — modernās dejas izrāde Alise, Latvijas Nacionālā opera
2001 — mūzika izrādei Dons Žuans X, Dailes teātris
2000 — mūzika izrādei Klāra
2000 — rokmūzikas albums Sister Left ar grupu Deus Sex Machina, Gailītis G
1999 — mūzika izrādei Fernando Krapa vēstules Jūlijai, Dailes teātris
1999 — mūzika izrādei Ilgu tramvajs, Dailes teātris
1999 — mūzikas albums Fausts, Platforma Records
1998 — rokopera Fausts. Deus Ex Machina, Dailes teātris
1996 — mūzika izrādei Concerto Grosso nr.1., Nepanesamā teātra artelis
1995 — ambientās mūzikas albums Libido harmonija, Balss
1992—1994 grupa Nakts pilsoņi
1990 — kantāte korim un četriem solistiem Raganu nakts, pirmatskaņojums LU aulā