Pie makstenes un ķērpja

Voitišķa sacerēta, kurš neiederējās grupas uzņemtajā kursā elektronikas virzienā un kopā ar Ingu Ulmani no tās aizgāja, lai turpinātu adrboties Lādezerā. Abi ir nešķirami joprojām gan Ziemas saulgriežos, apceļojot Latviju ar pašu sacerētām svētku dziesmām, gan arī ambientās mūzikas projektā Dabas koncertzāle, ar kuru nupat laists klajā otrais albums Hydropsyche instabilis. Kā alnis auro Projektā piedalās arī zinātnieki, kuru lekcijas papildina mūzika un dzejnieka Pētera Brūvera lasītie panti. Ik gadu šīm programmām un brīvdabas koncertiem ir viens varonis — ne pārāk populārs dabas pārstāvis. Aizpagājušogad tas bija putniņš čunčiņš, pērn — makstene — neliels ūdens organisms, kas dzīvo ūdenī un tā tuvumā, bet īsu savas dzīves daļu izskatās pēc tauriņa. Desmit tam veltītos instrumentālos skaņdarbus pērn klātienē varēja baudīt Svētupes krastā netālu no Salacgrīvas un Valmierā pie Gaujas. "Spēlējām lībiešu smilšakmeņu upuralās un pie reizes arī vietu sakopām. Visticamāk, arī šogad turpināsim un brauksim uz mežiem — varonis būs ķērpis. Tas, kā izrādās, ir ļoti sens augs, kas bez izmaiņām saglabājies no seniem laikiem līdz mūsdienām. Baigā pasaule! Šogad domājam paeksperimentēt un braukt uz mežu rakstīt, lai dzird visas dabīgās skaņas — kā kāds malku zāģē, kā putni dzied vai alnis auro." I.Ulmanis kopā ar trešo Dabas koncertzāles pastāvīgo dalībnieku Kasparu Tobi no Dzelzs vilka un zinātniekiem jau noskatījis labas, cilvēku tikpat kā neskartas vietas. Aigaram gan patīk arī civilizācijas trokšņi: "Es kaut kā baigi pavelkos uz tiem elektrības vadiem, kad transformatori dūc." Albuma ierakstā spēlē arī Aigara sens draugs — ģitārists Gints Sola, bet ar dažādiem trokšņiem piedalās Mārtiņš Strautnieks, kurš ar pseidonīmu Martinez Gonzalez pazīstams kā elektroniskās mūzikas autors. Pēteris Brūveris slimības dēļ pagājušogad klātesošos koncertā ar savu dzeju uzrunāja tikai no ekrāna, bet albuma vāciņš veidots kā grāmatiņa ar viņa dzejoļiem. Aigars pēta vāciņu un saka: "Tagad nevaru vairs saprast — kur idejas autors esmu es un kur pārējie. Katrs atnesām savu aizmetnīti, un visi pārējie pieslēdzās un papildināja. Katrs vāciņā nosauktais pielicis savu artavu un ir dziesmas autors." Aigars priecājas, ka gan pēdējos Ziemassvētkos, gan dabā notikušie koncerti nav tradicionāli ar biļetēm un vietām — tie drīzāk atgādina intīmus ģimenes pasākumus, līdzīgi kā Sigur Ros koncertfilmā Heima. Dziesmas sev Aigars kopš Jumpravas laikiem kā solists nav dziedājis — Lādezerā viņš sacer dziesmas I.Ulmanim un pats spēlē ģitāru, ko darījis ne vien Lādezerā, bet kā viesmūziķis arī Ainara Mielava koncertos un Lingas akustiskajās programmās, vēl spēlējis akustisko ģitāru un rakstījis dziesmas Ievai Akuraterei grupā Simulācija. Visu laiku gribējies beidzot uzrakstīt dziesmas arī sev, un nu Aigara pirmais soloalbums ar Pētera Brūvera dzeju gandrīz pabeigts — uz savu martā gaidāmo jubileju gribējās saņemties: "Piecdesmit gadu paliek, un gribējās tādu kā atskaiti. Pēteris man sadeva veselu čupu ar dažādu laiku dzejoļiem. Saka: ņem un skaties! Es gāju cauri un, uz kuriem tekstiem pavilkos, ar tiem arī taisīju dziesmas," stāsta Aigars un izpauž savu ieceri pēc tam kopā ar Brūveri braukāt apkārt un taisīt mazus uzvedumus ar dzeju mūzikā un mūziku dzejā. Brūveris lasa, kamēr Aigars spēlē, un, kad Aigars dzied, Brūveris piespēlē ģitāru vai klavieres. Un tā nav vienīgā iecere — Aigars jau pieķēries Brūvera bērnu dzejoļiem un top arī programma mazākiem klausītājiem. * Albumu Hydropsyche instabilis var iegādāties visās mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās Latvijā. To izdod Platforma Records.