Pret sirsnības deficītu

Bet aplami būtu iedomāties, ka šajā vakarā dzirdēsim to pašu, ko tāda nosaukuma koncertā pagājušajā gadā, par ko Radio korim un Cosmos piešķīra Latvijas Lielo mūzikas balvu. Toreiz tika atskaņotas XIII gadsimta laudas, kā arī britu senā un mūsdienu mūzika, bet nu tapusi programma, ko iedvesmojusi slāvu garīgā kultūra. "Arī šogad, tāpat kā citus gadus, Nakts lūgšana nāk ar sevišķu sirsnību. Šis ir laiks, kas liek arvien biežāk pateikt, ka jūti sirsnības un cilvēcības deficītu visapkārt. Šī gada nogale diemžēl nes ne tikai pozitīvu un gaišu lādiņu. Apkārtējā attiecību vide daudz ko sabradā un iet pāri. Tāpēc arvien vairāk gribas piekļauties kā bērnelim pie mammas kopā ar siltu un mīļu mantu. Šajā gadījumā mums visiem — gan dziedātājiem, gan klausītājiem — šī manta būs vakara noskaņa," pārdomās dalās diriģents Sigvards Kļava. Viņa vadībā mūziķi gan ģeogrāfiski, gan dvēseliski pietuvosies Krievijai. Līdzās vienbalsīgiem pareizticīgo sakrālajiem dziedājumiem skanēs arī pareizticīgo baznīcas mūzikas iedvesmoti XX gadsimta otrās puses un XXI gadsimta sākuma darbi. To autori ir gan dažādu tautību izcili skaņraži, kuru vārdi padomju laikā bija persona non grata sarakstos, bet kuri vēlāk kļuva par pasaules kultūras lepnumu, gan mūsdienu komponisti no Latvijas. Rīgas Doma plašumos ieklausīsimies Alfrēda Šnitkes, Arvo Perta, Valentīna Silvestrova, Aleksandra Knaifela, Pētera Butāna, kā arī komponistes un sakrālās mūzikas pētnieces Innas Petļakas mūzikā. "Visa programma būs krievu valodā. Galvenais un vienojošais šajā vakarā būs miera un sirsnības meklēšanas sajūta," S.Kļava uzsver, ka tā nebūs tikai pareizticīgo mūzikas programma. Būtiska ir Innas Petļakas artava kopīgajā skaņu ainavā — senie slāvu dziedājumi saistībā ar vecticībnieku kultūru. "Viņa mūs konsultē seno dziedājumu t.s. zīmju raksta (znamennij raspev) izpratnē un piedalās pati ar saviem oriģinālskaņdarbiem. Ir ārkārtīgi interesanti un svarīgi redzēt seno garīgo dziedājumu un mūsdienu mūzikas tuvo saskari," stāsta S.Kļava. Diriģents atklāj, ka koncertā koris un Cosmos dziedātāji izmantos visu plašo baznīcas akustisko telpu. S.Kļava ir pārliecināts, ka publika novērtēs gan pašas skaņas — brīnumainās matērijas — skaistumu, gan klusumu, kas Rīgas Doma unikālajā akustikā maina savu nokrāsu un mirgo kā sveču liesmiņas. Bet ar to vēl tikai sākas viņa un Latvijas Radio kora veltes svētku sagaidīšanai. Tieši Ziemassvētku priekšvakara koncertam festivālā Eiropas Ziemassvētki Radio koris S.Kļavas vadībā kopā ar Māra Kupča vadīto baroka kamerorķestri Collegium musicum Rīga gatavo Johana Sebastiāna Baha lielopusa Magnificat atskaņojumu Rīgas Sv.Jāņa baznīcā. "Man ir divi lieli prieki par to. Pirmais, ka mēs kā radošs kolektīvs atkal varam tuvināties šai mūzikai, jo Baha Magnifikāts ir viens no augstākajiem punktiem, ko cilvēces muzikālais ģēnijs ir radījis. Otrs prieks ir par to, ka varam to atskaņot tieši tad, kad tam jāskan. Videi un laikam, kad mūziku atskaņo, ir ļoti būtiska nozīme, jo cilvēku dvēselēs šis mazais brītiņš nes sevī apskaidrotāku sajūtu, daudz vairāk cerības." Cik ļoti vide ietekmē priekšnesumu, diriģents īpaši spilgti izbaudījis, kad Radio koris Jeruzālemē Lieldienās dziedāja Baha Sv.Jāņa pasiju un Ziemassvētkos G.F.Hendeļa Mesiju. Drūmās domas par krīzi diriģents apzināti atvaira. Ļoti labs paņēmiens, kā izbēgt no slikto ziņu radītās depresijas, esot klausīties radio Klasika vai skaistas mūzikas ierakstu. "Īstenībā mēs paši daudz ko kultivējam — nemitīgi par to runājot, baiļu un krīzes bubuli uzpūšam lielāku." Laiku starp Nakts lūgšanu un Ziemassvētkiem S.Kļava kopā ar Radio kori pavadīs Bēthovena mūzikas maratonā Portugālē, bet nākamgad kā īpašu notikumu gaida kora četras uzstāšanās slavenajā Amsterdamas Concertgebouw koncertnamā.