"Šajā kleitā es jūtos lieliski — iedvesmojoši un ērti. Tā ir teātra
kostīmu mākslas visaugstākā klase, kāda pasaulē sastopama ļoti reti,"
priecājas pasaulē pieprasītā rumāņu operzvaigzne no Vācijas, Adina
Nitesku, mūsu Operā pielaikojot kostīmu mākslinieces Kristīnes
Pasternakas pielāgoto Džakomo Pučīni operas Toska titulvarones goda
kārtu. Viešņa šo lomu dziedās mākslas festivāla Cēsis 2008 noslēgumā,
pilsparka brīvdabā sestdien, 16.augustā. Turklāt — izņēmuma kārtā
brīvdabā.
Tīrā Rīga
"Piekrītu, jo Toska ir viena no manām iemīļotākajām operām un daudzi man stāstījuši, cik skaista ir Rīga. Tā patiešām ir, un man noteikti patiks arī Cēsis. Rīga ir pārsteidzoši tīra. Lielas pilsētas parasti ir netīras — salīdzinājumam aizbrauciet kaut vai uz Londonu! To nosaka cilvēku audzināšana," salīdzina A.Nitesku, kura augusi Bukarestē un tagad kopā ar vīru, vācu basu Markusu Hollopu, dzīvo Berlīnē. Pēc izrādes Cēsīs Nitesku gaida uzstāšanās Maskavas Lielajā teātrī, Drēzdenes Semperoper, Dalasas operā, Venēcijas teātrī La Fenice un Parīzes Nacionālajā operā, kur viņa Toskas izrādē sastapsies ar mūsu tenoru Aleksandru Antoņenko. "Kopā esam dziedājuši Manonu Lesko Vīnes Valsts operā. Viņš ir liels talants, īsts mūziķis ar brīnišķīgu balsi un ļoti skatuvisks — garš un slaids," dziedātāja stāsta. Viņai svešs neesot arī Cēsu izrādes Kavaradosi, itāļu tenors Gustavo Porta.
"Toska man ir tik tuva, jo ir temperamentīga sieviete ar spēcīgu raksturu, un mani saviļņo dramatiski stāsti. Kad vēl mācījos, skolotāja man vienmēr teica: tev jāstudē Mocartu, Mocarts ir pamatu pamats! Tā darīju, tomēr atklāju, ka man daudz tuvāks ir Pučīni, jo viņa drāmas ir īsts teātris," stāsta A.Nitesku. Esot ļoti interesanti iejusties Dmitrija Bertmana atšķirīgajā režijas versijā, jo izrādē ne brīdi nav garlaicīgi.
Mācies visu mūžu
A.Nitesku ir vairāku lielāko starptautisko konkursu laureāte, kritiķi jūsmīgi cildina viņas samtaino un pilnskanīgo balss toni, bet viņa pati lepni saka: "Tā ir rumāņu vokālā skola, sena un pamatīga. Es to apguvu Bukarestes Mākslu akadēmijā, bet mūzika mūsu ģimenē skanēja vienmēr. Tēvocis mani un brāli bērnībā iemidzināja, spēlēdams vijoļmūziku." Viņš arī pamudinājis sākt mācīties klavieres. "Cilvēkiem patīk brīnumstāsti, kā puķu pārdevēja kļūst par operas dīvu. Tas ir interesanti, tomēr patiesībā tu vienkārši mācies visu mūžu," norāda operdīva. Pasaules dziedoņu konkurss Kārdifā viņai bijis ne tikai pirmais konkurss, bet arī pirmais ceļojums ārpus Rumānijas. "Biju vēl studente kā naivs bērns mutulī. Nesaprotot, kur īsti esmu, tikai dziedāju." Viņu ievēroja pasaulslavenais diriģents Georgs Šolti un piešķīra personīgo stipendiju studijām Londonā. Sekoja uzvara Belvederas konkursā Vīnē, iegūstot speciālbalvas. "Viena no tām bija koncerts Vācijā. Tur ieguvu darba līgumus un sastapu savu nākamo vīru. Minhenē nodziedājām vienīgo kopīgo izrādi Cosi fan tutte, toties palikām kopā dzīvē." Tagad dziedātājas mājas ir Berlīnē, kur viņa priecājas par iespēju justies brīvi gan saposta, gan ikdienišķa, kamēr Minhenē trīs no četriem paziņām jautātu, kāpēc viņa šodien bez meikapa? "Bet Itālijā mani nesaprastu, ja es ierastos uz mēģinājumu džinsos, jo operdīvas tā nedara," A.Nitesku priekšroku dodot vienkāršībai.