Viss sākās cirkā

janvārī viņš kopā ar orķestri un tenoru Viesturu Jansonu sniegs ikgadējo Zvaigznes dienas koncertu Rīgas Sv.Jāņa baznīcā. Koncertā skanēs gan romantiskas melodijas no pasaules klasiķu daiļrades pūra, gan arī XX gadsimta populārās mūzikas aranžējumi, klausītājiem tas ir bez maksas. "Mani vienmēr interesējis profesionālam orķestrim piedāvāt kaut ko savu. Ne man, ne viņiem nav interesanti atkārtot to, ko viņi jau māk un spēlējuši ar citiem diriģentiem. Protams, piedāvāju arī savus aranžējumus," R.Ašmanis stāsta, ka Zvaigznes dienas koncertā opertenors Viesturs Jansons dziedās pat Kalafa āriju Nessun Dorma no Dž.Pučīni operas Turandota. To viņi kopā atskaņojuši Dziesmu svētku pūtēju orķestru dižkoncertā, kur R.Ašmanis diriģēja Zemgales novada orķestrus. Koncertam Sv.Jāņa baznīcā tiek gatavota arī ārija no G.Doniceti operas Mīlas dzēriens, un P.Maskanji Ave Maria, (Intermeco no operas Zemnieka gods.) "Viņam esmu aranžējis arī slaveno Sartori hitu Time to Say Good Bye, ko Sāra Braitmena dzied kopā ar Bočelli," R.Ašmanis palepojas, jau parādot metus arī nākamajai — Valentīna dienas programmai Meksikāņu mīlestība (Amor a la Mexicana). Tajā valdīs spāņu un latīņamerikāņu mūzikas motīvi, un kopā ar orķestri Rīga muzicēs solisti Intars Busulis, Aija Vītoliņa, jaunais trompetists Gatis Gorkuša, kā arī Anna Dribas, kura pieprot spāņu valodu un flamenko deju. "Man patīk lielie simfodžeza skaņdarbi. Tie ir krāšņi — ar bagātām harmonijām un tembru krāsām. Ja meistarīgi noinstrumentēts, tas ir riktīgs saldais ēdiens," R.Ašmanis uzbur iztēlē gaidāmo skaņu ainavu no Ravela Bolero līdz Macarena, Granada un Besame Mucho. Dzimtajā Jelgavā R.Ašmaņa rokās ir visa pūtēju dzīve: viņš izveidojis un jau 18 gadu vada Jelgavas bigbendu, kas vairākkārt uzvarējis starptautiskos konkursos Vācijā, koncertējis Prāgā un Mehiko, bet Rīgā šogad spēlēja gan Nacionālā teātra Ziemassvētku koncertos, gan šovā Dejo ar zvaigzni. Jelgavas mūzikas vidusskolā, kur savulaik mācījies pats, viņš vada pūšaminstrumentu programmu un māca mežraga spēli, paspēdams arī vadīt gan mūzikas vidusskolas, gan Lauksaimniecības akadēmijas un Jelgavas pilsētas pūtēju orķestrus. To visu viņš spējis apvienot arī ar 16 gadu ilgu diriģenta darbu Rīgas cirkā, kam pēdējos divos gados piepulcēta arī RPIVA studentu bigbenda vadīšana. "Nav jāaģitē par to, ko cirkā akrobātiem, žonglieriem un dzīvnieku dresētājiem nozīmē dzīvā mūzika: viss notiek laikā un tempā, ko ierakstā nevar nofiksēt," — R.Ašmanim cirkā patīk. Viņš priecājas, ka pēc divu gadu pārtraukuma cirka vadība atradusi iespēju algot četrus mūziķus — ritma grupu. Tieši cirks bijis viņa — akadēmiskā mūziķa, tolaik vēl topošā mežradznieka un pūtēju orķestru diriģenta — ceļš uz stilu spektra paplašināšanu. Reiz profesors Mendelis Bašs stundā viņu bāris: Ko tu tur dari? Tu nerādi dzīvam orķestrim, tikai marķē. Tu cirkā strādā par galveno diriģentu? Es gribu redzēt!" R.Ašmanis ielūdzis uz izrādi. Profesors ložā to noskatījies, nākamajā stundā teica: Tu taču cirkā pavisam citādi rādi! Kopš tās reizes viņš man lika tikai vislabākās atzīmes." Bet par cirku un mūzikas augstskolu, kuras atrodas īsas diagonāles attālumā, bijis populārs joks: vai zināt, kāpēc Mūzikas akadēmijai ieeja nav no Merķeļa ielas? Tāpēc, ka uz vienas ielas nevar būt divi cirki! Iespējams, tieši pateicoties audzēkņa pārliecinošajai praksei cirkā, profesors ļāvis R.Ašmanim kārtot diplomeksāmenu ar pūtēju orķestri Rīga, ko diriģents nu vēlas piejaucēt džezam. Tiesa, nav kā bigbendos, kur notīs pieraksta burtu harmonijas un mūziķiem jāimprovizē. Toties diriģents zina, ka pūtēju orķestrī Rīga katrā instrumentu grupā ir spēcīgs improvizētājs.