Atis Rozentāls ****
Operā Fidelio ir samērā maz darbības, un režisors Oskars Koršunovs nav centies to mākslīgi radīt. Scenogrāfa Ģintara Makareviča piedāvājums ir vairāku līmeņu dekorācija, kurā orķestris nav bedrē, bet nedaudz virs skatuves līmeņa. Cietuma ainas otrajā daļā notiek orķestra priekšā. Inscenējums veidots lielās, nosacītās līnijās, solisti netiek apgrūtināti ar sadzīvisku rosīšanos; cietumnieka važas aizstās ar sarkanu lenti. Izrādes beigās režisors Fidelio stāstu konkretizē un piezemē Lietuvas koordinātās – fonā tiek demonstrēti Baltijas ceļa kadri ar plīvojošiem Lietuvas karogiem –, savukārt līksmojošais koris ietērpts iespējami multinacionāli.
Par Fidelio pārģērbušās Leonoras pārvērtība par sievieti notiek gandrīz kā Marijas Naumovas triumfālajā priekšnesumā 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. No solistiem pārliecinošāko iespaidu atstāj britu soprāns Reičela Nikolsa Leonoras lomā. Diriģenta Martīna Staškus vadībā orķestris, koris un ansamblis rada vienotu, enerģētiski spriegu muzikālo priekšnesumu, kurā skatuves darbībai ir nedaudz pakārtota nozīme. Vai šādā projektā vajadzīgs tik izcils režisors kā Oskars Koršunovs, var diskutēt, taču skatīties un klausīties to visu var ar baudu.
Jegors Jerohomovičs ****
Maija vidū notikusī Bēthovena vienīgās operas pirmizrāde Viļņā tika veltīta Lietuvas neatkarības atjaunošanas 25. gadskārtai. Fidelio ideāli piestāv svinīgām, valstiski nozīmīgām jubilejām: režisora Oskara Koršunova iestudējums ir Viļņas un Bergenas teātra kopdarbs, pirmizrāde Bergenā 2013. gada novembrī tika pieskaņota Norvēģijas konstitūcijas 200. gadadienai. Fidelio tiek uzskatīta par izcilāko politisko operu: tā manifestē cilvēktiesību aizstāvēšanu, cīņu pret tirāniju, vardarbību un visatļautību.
Diriģents Martīns Staškus un dziedātāji izceļ mūzikas romantisko garu, Oskars Koršunovs Fidelio militārā konflikta risinājumā akcentē mīlestības nozīmi. Mīlestība nav tikai sajūta, bet aktīva darbība un patiesības iemiesojums. Trillera formā ietērptā oda humānismam un brīvībai stiprina ne tikai nacionālo pašapziņu un sociālā taisnīguma sajūtu, bet arī ticību laulībai (mūsdienās šim institūtam atbalsts ir vitāli nepieciešams). Kad visi tevi pamet – jo īpaši, ja esi politieslodzītais –, tikai mīļotā sieva, riskējot ar savu dzīvību, var glābt tavējo. "Ko tu manis dēļ esi izdarījusi?!" – "Neko, Florestān!" Meklējiet, zēni, uzticamas dzīvesdraudzenes un kopā klausieties Bēthovenu!