Grāmatas Stikli recenzija. Uzvarošais trauslums

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

8 komentāri

8. septembris, 2016, 0:30

Ilze

Ar piespiešanos tālāk par 30 lpp. netiku. Diemžēl.

Atbildēt
1
0

13. maijs, 2016, 9:53

Skaisle

grāmatu neesmu lasījusi, bet esmu lasījusi Gailes kolēģu atsauksmes - punctummagazine ir Ievas Melgalves - laikam jau recenzija. Esmu sagatavota kārtējām skaistajām vārdu mežģīnēm, kurām skaistums jāpiešķir kārtējai latvieša kroplībai ... nezinu - nedomāju, ka vajag kaut kādus urrāpatriotiskus darbus, bet kad literatūra spēj parādīt vien traumēto, kroplo utt .... nezinu .... Nopirku Tumana grāmatu par sengrieķu varoņiem - tā kā - nav , ko man skriet aizslēgtās durvīs - ko lasīt un baudīt jau ir.

Atbildēt
5
0

12. maijs, 2016, 21:06

Vārds

Vai tiešām šis jūsmīgo paviršo vārdu virknējums ir recenzija?

Atbildēt
7
3

24. maijs, 2016, 15:50

Ragana

Paši pūta, paši dega...

12. maijs, 2016, 19:26

vēsturnieks

Nu saprotiet taču ļaudis, kāpēc mana profesija tā šo sēriju nolād. Skatieties, lūdzu. Vēsturisks romāns par 1937 - 1939.gada Latviju. Notikuma vieta - Strenču dziednīca, kā nācijas simbols. Atpestī no ļauna! Tajos trīs gados notika daudz kas, bet uz trakomājas piemēra neko no tā neatainosi. Īsi sakot, jā, tajos gados pasaulē bija modē eigēnikas teorija - vārguļus jāpiebeidz, lielā modē kā pie Hitlera, tā ASV un daudz kur citur. Bet Latvija bija zemnieciski patriarhāla valsts, kur nebija pieņemts žmiegt nost cilvēkus citāda izskata vai vāja prāta dēļ. Ulmani var vainot par daudz ko, bet šādas nejaucības viņš nepabalstīja. Par sižetu - ārstiem psihiatriem tolaik nebija sajēgas par garīgajām kaitēm, tādēļ legāli lietoja metodes, kas šodien šausmina un ir aizliegtas. Bet - tikai smagiem neārstējamajiem. Galvenās varones kaiti tolaik sauca par sieviešu histēriju un ārstēja ar .... medicīnisko vibratoru, ja negribēja, piedodiet, pisties pati. Nu nebija mūsu vecvectēvi zvēri. Nezaimo senčus!

Atbildēt
16
6

13. maijs, 2016, 6:54

Vārds - Margarēta

Zināšanas par aprakstāmo taču nav būtiskas, pietiek, ka var daudzvārdīgi un trauksmaisni izteikties - viena grāmatā, otra recenzijā.

12. maijs, 2016, 21:54

Margarēta

Nu, te mums ir 2 haltūrētāju tandēms. Viena raksta par psihiatriskās klīnikas pacienti, neiedziļinoties psihiatrijas vēsturē. Otra apgalvo Magdalēna nav vājprātīga, nav atpalikusi, nav traka ne vārda tiešajā, ne pārnestajā nozīmē. Viņu moka "trauksmainība" (Kārlis saka – samocīta, Kārlis saka – izmantota), ko varbūt modernie mediķi apzīmētu par veģetatīvo distoniju un parakstītu vieglus nomierinošus medikamentus.". Veģetatīvā distonija neizpaužas kā trauksmainība. Veģetatīvā distonija izpaužas kā nefizioloģiskas sirdslēkmes, pēkšņa baiļu sajūta, pēkšņi elpošanas traucējumi, kam nav objektīva fizioloģiska iemesla. Veģetatīvās distonijas nomocītie nav trauksmaini, pamēģiniet būt trauksmaini, nomocījušies ar dīvainām sirdsklauvēm un bailēm, ka kuru katru brīdi tas var atkārtoties.

12. maijs, 2016, 20:52

Vēsturniece

"Nu saprotiet taču ļaudis, kāpēc mana profesija tā šo sēriju nolād." ------ Saprotu! Pat pārāk labi... Un ar šausmām domāju: kādas "gākas baismas" vēl varam sagaidīt? Laikam jau tā ir augsta pilotāža: prast radīt mākslas darbu (šajā gadījumā - vēsturisku romānu), vienlaikus necūkojot faktoloģiju un neuzražojot paralēlo vēsturi.