Verdi operas Simons Bokanegra koncertuzveduma recenzija. Nākamā pietura – Vīnes opera

Protams. Tajā Vīnes operas intervijā, kura atrodama arī internetā, Maija Kovaļevska tieši par to arī stāsta, ka īsti (vokāli un muzikāli) dramatiskām Verdi lomām kā Abigaila vai lēdija Makbeta viņas balss vēl nav gatava, tāpēc viņa pagaidām sāk ar tām, kur dramatisms ir ne tik daudz vokālajā partitūrā, cik pašā tēla saturā, uzbūvē, konfliktā, pārdzīvojumos. Viņa salīdzināja šos abus Verdi tēlus (Amēlija un Violeta) ar savām līdzšinējām galvenokārt Pučīni varonēm un teica, ka galvenā atšķirība ir tā, ka Pučīni tēli ir ļoti vienkārši, emocionāli aizkustinoši un pašā to skatuves eksistencē viss jau ir pateikts, kamēr Verdi ir daudz kompleksāks un tur dziedātājam jāprot pārraidīt līdz publikai tas, kas nav ne tik ļoti acīm redzams un ne uzreiz sadzirdams, kā piemēru minot Mimi un Violetu, kuras pavirši skatoties, var šķist ļoti radniecīgas - mīlošas un mīlētas jaunas sievietes mirst no tuberkulozes, bet paša tēla iekšienē ir milzīgas atšķirības, jo Mimi nogalina nabadzība un tās sekas, bet Violeta apzināti uzņemas upuri sava mīļotā dēļ, jau tad zinot, ka viņa mirs. Tāpēc tēla skatuves dzīve ir pavisam citāda. Ja tā var izteikties, Maija Kovaļevska sāk ar tādu Verdi, kurš ir dramatisks pēc tēlu satura, bet ne pēc vokālajiem izaicinājumiem, tāpēc jau arī šajā posmā tik būtiskas tās balss krāsas, nianses, spēja spēlēt ar dziedājuma palīdzību. Jo pat Amēlija, kura, protams, līdz Violetas heroismam neizaug, tomēr ir nesalīdzināmi dramatiskāks tēls par Mimi, jo viņa ir daudz lielāka cīnītāja, ne tikai iemīlējusies jauna meitene. Piekrītu, ka, spriežot pēc radio ieraksta, Maija Kovaļevska ļoti gudri slēdz šo lomu savā meitenīgi poētiskajā atslēgā, nemēģinot lomas lasījumā veidot kaut ko līdzīgu Kiri Te Kanavai, Anjai Harterosai vai pat savai skolotājai Mirellai Freni. Un dara to tiešām skaisti. Intervijā viņai jautāja arī, kā viņa skatās uz iespēju nākotnē dziedāt Štrausu vai Vāgneru, viņa ļoti konkrēti atbildēja, ka nekā tāda pagaidām viņas plānā nav un, ja tas tiešām kādreiz pienāks, tad pavisam noteikti ne drīzā nākotnē. Un kā iespējamo nākamo Verdi tēlu viņa minēja Alisi Fordu no Verdi komiskās operas "Falstafs", kas, starp citu, lieku reizi norāda uz to, ka repertuāru viņa plāno ļoti tālredzīgi.

Tad jau Viļumanim jādod Ginesa rekords,ja bez dzirdes var iestudēt šādu operu,turpmāk ja melo ,tad zini mēru ,būs ticamāk ,iestudē pati (-ts) piecās dienās nepazīstamu darbu,

Brīnišķīgi uzrakstīts.Man tik žēl, ka tur nebiju. Visu nevar tomēr paspēt. Bet paldies par liecību, vismaz nākotnē zināšu, ko nelaist garām.