Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 30. decembris
Daniela, Dāniels, Dāvids, Dāvis

Verdi operas Simons Bokanegra koncertuzveduma recenzija. Nākamā pietura – Vīnes opera

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Melomāns
M
Vīnes Valsts operas "Simonu Bokanegru" ar Plāsido Domingo un Maiju Kovaļevsku translēs Austrijas Radio 1 (interneta tiešraidi var meklēt: http://oe1.orf.at/programm/tag/20130302/musik) 2013. gada 2. martā plkst. 19:30 pēc Austrijas laika, tātad 20:30 pēc Latvijas laika. Savukārt Nīderlandes Radio 4 translēs Rosīni vēl retāk atskaņoto operu "Vilhelms Tells" ar Marinu Rebeku no Nīderlandes operas 2013. gada 9. martā plkst. 19:00 (tātad 20:00 pēc Latvijas laika). Tiešraides meklējamas šeit: http://www.radio4.nl/programma.html#
jumors
j
Man iznāca šo uzvedumu klausīties "Klasikā" un ļoti liels prieks par Kovaļevskas tembru- tas tiešām priecē. Tāpat arī mūsu puiši tajos plebeju tēlos bija labi, par Norvelīti nemaz nerunājot.
klausījos radio
k
<kādā ziņā viņa tomēr vēl ir uzskatāma par "jauniņo", "iesācēju", ar ko jāsaprot, ka viņai stāv priekšā nozīmīgs repertuāra paplašinājums> vēl jau balss tikai sāk paplašināties, šī loma bija romantiska, labi, ka Maija pati saprot un neforsē, viss vēl priekšā
Figaro
F
Protams. Tajā Vīnes operas intervijā, kura atrodama arī internetā, Maija Kovaļevska tieši par to arī stāsta, ka īsti (vokāli un muzikāli) dramatiskām Verdi lomām kā Abigaila vai lēdija Makbeta viņas balss vēl nav gatava, tāpēc viņa pagaidām sāk ar tām, kur dramatisms ir ne tik daudz vokālajā partitūrā, cik pašā tēla saturā, uzbūvē, konfliktā, pārdzīvojumos. Viņa salīdzināja šos abus Verdi tēlus (Amēlija un Violeta) ar savām līdzšinējām galvenokārt Pučīni varonēm un teica, ka galvenā atšķirība ir tā, ka Pučīni tēli ir ļoti vienkārši, emocionāli aizkustinoši un pašā to skatuves eksistencē viss jau ir pateikts, kamēr Verdi ir daudz kompleksāks un tur dziedātājam jāprot pārraidīt līdz publikai tas, kas nav ne tik ļoti acīm redzams un ne uzreiz sadzirdams, kā piemēru minot Mimi un Violetu, kuras pavirši skatoties, var šķist ļoti radniecīgas - mīlošas un mīlētas jaunas sievietes mirst no tuberkulozes, bet paša tēla iekšienē ir milzīgas atšķirības, jo Mimi nogalina nabadzība un tās sekas, bet Violeta apzināti uzņemas upuri sava mīļotā dēļ, jau tad zinot, ka viņa mirs. Tāpēc tēla skatuves dzīve ir pavisam citāda. Ja tā var izteikties, Maija Kovaļevska sāk ar tādu Verdi, kurš ir dramatisks pēc tēlu satura, bet ne pēc vokālajiem izaicinājumiem, tāpēc jau arī šajā posmā tik būtiskas tās balss krāsas, nianses, spēja spēlēt ar dziedājuma palīdzību. Jo pat Amēlija, kura, protams, līdz Violetas heroismam neizaug, tomēr ir nesalīdzināmi dramatiskāks tēls par Mimi, jo viņa ir daudz lielāka cīnītāja, ne tikai iemīlējusies jauna meitene. Piekrītu, ka, spriežot pēc radio ieraksta, Maija Kovaļevska ļoti gudri slēdz šo lomu savā meitenīgi poētiskajā atslēgā, nemēģinot lomas lasījumā veidot kaut ko līdzīgu Kiri Te Kanavai, Anjai Harterosai vai pat savai skolotājai Mirellai Freni. Un dara to tiešām skaisti. Intervijā viņai jautāja arī, kā viņa skatās uz iespēju nākotnē dziedāt Štrausu vai Vāgneru, viņa ļoti konkrēti atbildēja, ka nekā tāda pagaidām viņas plānā nav un, ja tas tiešām kādreiz pienāks, tad pavisam noteikti ne drīzā nākotnē. Un kā iespējamo nākamo Verdi tēlu viņa minēja Alisi Fordu no Verdi komiskās operas "Falstafs", kas, starp citu, lieku reizi norāda uz to, ka repertuāru viņa plāno ļoti tālredzīgi.
  • 5
  • 0
No Vīnes
N
Vīnes Valsts operas žurnāla 35 lpp. apjomīgajā februāra numurā ir intervija ar Maiju Kovaļevsku kā "Publikumsliebling" (publikas mīluli), kur viņu iztaujā par viņas pieeju Dž. Verdi mūzikai un lomām. Jauka ir piezīme pašā sākumā pirms intervijas, ka, lai arī diez vai ir vairs palikusi kāda no lielajām starptautiskajām skatuvēm, uz kurām šī māksliniece nebūtu dziedājusi titullomu, tomēr kaut kādā ziņā viņa tomēr vēl ir uzskatāma par "jauniņo", "iesācēju", ar ko jāsaprot, ka viņai stāv priekšā nozīmīgs repertuāra paplašinājums, kurš notiks tieši Vīnē - Amēlija un Violeta. Uz šī žurnāla vāka ir liela, skaista Maijas Kovaļevskas fotogrāfija.
prieks
p
Maijas jaunais stils matu sakārtojumā ir satriecoši labs, sen vajadzēja...
Rumpumpele
R
Jā, tas tiešām bija Notikums. Vēl tagad šad tad mēdzu atrast radio arhīvā un noklausīties vēlreiz. Tajā pasākumā bija tāds neiedomājams "draivs". Nezinu, kā lai to pareizi nosauc latviski - spars, dedzība, milzīga koncentrēšanās un lidojums vienlaikus. Kāds tur brīnums, ka vismaz man tagad šī agrāk nezināmā Verdi opera jau ierindojusies pie mīļākajiem skaņdarbiem. Tajā mūzikā ir tāds iekšējs cildenums un cēls, pašcieņas pilns traģisms, kādu nezinu nevienā citā operā. Un tas lielā mērā ir pateicoties tam, ka šie mākslinieki visi kopā to izpildīja tik īpaši un ar tādu attieksmi. Visi kā viens ielika savu maksimu. V. Vitelli un Maiju Kovaļevsku var klausīties ar mirstot. Zinu, ka nelaidīšu garām nevienu iespēju dzirdēt šos dziedātājus vēl un vēl. A. Viļumaņa vadībā orķestris skan īpaši inteliģenti, jo katrs orķestrants ir personība, kura piešķir savu krāsu kopumam. Paldies par šo Notikumu! Vēlu visiem mūziķiem veiksmi un tikpat radošu garu uz priekšdienām!
to Grū
t
Tad jau Viļumanim jādod Ginesa rekords,ja bez dzirdes var iestudēt šādu operu,turpmāk ja melo ,tad zini mēru ,būs ticamāk ,iestudē pati (-ts) piecās dienās nepazīstamu darbu,
  • 0
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Brīnišķīgi uzrakstīts.Man tik žēl, ka tur nebiju. Visu nevar tomēr paspēt. Bet paldies par liecību, vismaz nākotnē zināšu, ko nelaist garām.
  • 4
  • 0
Grū
G
Par solistiem piekrītu, bet Viļumanis pirmo cēlienu diriģēja tā, it kā būtu zaudējis dzirdi. Drausmīgi.
  • 2
  • 5

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Skanošā fotoizstāde IRu

Apvienojot skaņas un attēla spēku, radīta skanoša foto izstāde IRu. Izstādes fotogrāfiju autors Lauris Vīksne. 52 fotogrāfijas uzņemtas Japānā, Tokijā un Latvijā. Izstādē skan Pūt, vējiņi!, latviešu ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja