Tāpēc šī stīgu instrumenta parādīšanās uz skatuves roka, popa vai folka grupās ne vien papildina ierastās ģitāras ar savdabīgu skanējumu, bet kalpo arī kā skaista dekorācija. Un, galu galā, dodoties koncertceļojumos ar lidmašīnām, čelli uzticīgi sēž piesprādzēti sev atvēlētajos sēdekļos pie saimnieku, tātad gluži vai partneru, sāniem, nevis kratās bagāžas nodalījumā.DaGamba arsenālā ir divi čelli, kurus spēlē Valters Pūce un Antons Trocjuks, un arī trešais -elektroniskais - instruments, kuru pārvalda Ričards Čerenkovs, dekoratīvi piesegts ar čella maketu, it kā lai pieturētos pie stila. Bet patiesībā arī Ričards, iegūstot muzikālo izglītību, ir apguvis čella spēli, tāpēc pilnībā izjūt to, ko uz skatuves dara abi čellisti. Viņš piefiksē jeb iesemplē kādu fragmentu no skaņdarba sākumā spēlētā basa, izveidojot no tā ritma cilpu, un tas turpina skanēt, kamēr čellisti spēlē pa virsu solopartijas. Arī citu elektroniski apstrādāto skaņu pirmavots ir radīts ar čella palīdzību, un pat ritmiskie sitieni, kas skan no datora, ir veidoti, apstrādājot sitienus pa čella korpusu. Nezinot šo konceptuālo DaGambas turēšanos tikai pie čellu radītām un apstrādātām skaņām, klausītājam, iepriekš nepaviesojoties grupas virtuvē, grūti to uzminēt, tāpēc prasās pēc dzīvajām bungām vai perkusijām uz skatuves, kas koncertus papildinātu vizuāli. No otras puses - tomēr jāatzīst, ka slavenais somu čellu kvartets Apocalyptica zaudēja lielu daļu no sava šarma un sāka izklausīties pēc parastas rokgrupas, papildus čelliem sākot izmantot gan dzīvās bungas, gan vokālus.Artelī notikušais koncerts sākās ar Mūzikas ierakstu Gada balvas pasniegšanas ceremonijā dzirdēto The Future Is Now - vienīgo skaņdarbu, kurā skan arī Ričarda balss. Programmā, kuras skaņdarbus kautrīgi kā mājas ballītē piesaka Valters Pūce, ir pa druskai no visa, lai muzikālo baudu sajustu vai vismaz pazīstamas melodijas atpazītu un plaukšķinātu līdzi pietiekami dažādu muzikālo žanru cienītāji. Skanēja gan pašu skaņdarbi (Can't Stop, Taim Train, Aplis), papildināti ar projekcijām uz puscaurspīdīgā plīvura, kas abu koncerta daļu sākumā novilkts priekšā skatuvei, gan variācijas par Bahu un Bēthovenu, Korn (Freak on a Leash), ABBA (Gimme! Gimme! Gimme!), U2 (With Or Without You) un Led Zeppelin (Immigrant Song), arī Valta Pūces skaņdarbs Balāde no mūzikla Šveiks.Tāpat kā pasaulē čellu spēlēts roks vai pops uzreiz asociējas ar populārākajiem (jau minētā somu grupa Apocalyptica), arī Latvijā vairāku gadu gaitā par savu «patentu» uz šādu grupu rūpējušies Melo M, kuru sastāvā savulaik spēlēja arī tagadējie DaGamba čellisti Valters Pūce un Antons Trocjuks. Nu viņi ir atvēruši jaunu lapaspusi, kuru, par laimi, sekojot tādiem pasaules piemēriem kā Creedence Clearwater Revival atrauga Creedence Clearwater Revisited vai drīz Ventspilī gaidāmās Dire Straits paliekas The Straits, nesauc par Melo C vai Velo M. Ir jauns vārds, kam savu pozīciju iekarošanai nepieciešams laiks un pacietība, bet sākums izskatās pārliecinošs.
Visu varošais karalis čells
Nesen izveidotās čellu grupas DaGamba koncerts Artelī 27.V.Koncerta apmeklētāju var iedvesmot čella izskats vien - tajā ir kaut kas mūžsens, jo nereti uz koka korpusa redzamas laika atstātās skrambas. Instruments ir pamatīgs - tas nav pasitams padusē tik viegli kā vijole, toties ir erotiskas fantāzijas rosinošs, turklāt ne tikai formas dēļ vien - ja čellu spēlē sieviete, viņai nākas to turēt iespiestu starp kājām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.