Dailes teātra aktieriem pretenzijas pret Džilindžeru

Repertuārs bija zināms jau maijā, kad sāka tirgot abonementus, tātad pretenzijām par repertuāru vajadzēja būt jau agrāk. Rēzija kādreiz stāstīja, ka viņai ir tā privilēģija atteikties no lomas, šoreiz laikam šī privilēģija liegta, tāpēc kreņķis. Tas viss vairāk izskatās pēc ultimāta.

Tas Džilis man galīgi neiet pie sirds, taču viņš Rēzijai godīgi ir pateicis, ka teātrim vajadzīga nauda. Atceros, ka pirms gadiem desmit vai vairāk tā pati Rēzija uz skatuves gorīja pliku pakaļu un čičus. Vot, kāds bija tās reizes izrādes virsuzdevums? Tagad jau vairāk pliku pakaļu no zāles neparādīs, gadi tomēr, tvirtums izbeidzies. To izrēķināšanos ar Džili kaut kā saudzīgāk varētu uzsākt. Kamēr bija jaunāks, aktrisītes rindiņā vien stāvēja.

Pirms vainot Dž., apskatieties, kā mūsu inteliģentā tauta vēlas ko nopietnu. Piem., uz Spēlēju dancoju pārdotajām biļetēm Operā, nemaz nerunājot par nesaprotamo ažiotāžu ar komēdijas Linda Vista biļetēm. Visi izliekas nedzirdējuši Dž. minēto statistiku par aktieru algām. Un Dailes t. ir daudz nopietnu un labu izrāžu. Un tas ir vienīgais teātris, kur labas vietas var baudīt arī ne tik turīgie.

Pie Rupeika mani neapmierina NEKAS - ne izskats , ne dzīvesstils , ne idejas uz skatuves . Lai taisa personīgo teātri ar alternatīvām izrādēm un nesagandē Dailes biogrāfiju ....

Šis teātris var taisīt balagānu cik grib , es jau vairākus gadus netuvojos tam un apmeklēju Krievu teātri - tur man līdzīgo ir daudz ! Un ,protams, Nacionālais un opera

Arī es nezinu kas bija tie sabiedrības krējumi kas ļāva Rupeikam aizdžilindžēt Dailes teātri tiktāl līdzīgu plikai pēcpusei ka negribas uz to pusi vairs iet. Bet bija laiks, kad man lauķim iebraucot Rīgā pirmais bija - kas iet Dailē.

Dailes teātrim diemžēl jau ilgu laiku ir nevis dramatiskā teātra zīmols, bet balagāna un lētu spīguļu zīmols. Personīgi es, teātra cienītāja, vairākas reizes uzkāpusi uz grābekļa, šai iestādei metu līkumu. Es ļoti ticu, ka Dailes repertuārā IR izrādes, kuras noteikti būtu vērts redzēt, diemžēl sēnalu kalns ir tik liels, ka negribas to cilāt, lai atrastu to reto, vērtīgo graudu. Dailes problēma nav lielā zāle, Dailes problēma ir tā mākslinieciskā vadība, kas uzskata, ka sabiedrībai patīk lētas, tukšas, jēlas izpriecas, kas rosina vien zemākos instinktus.

Raimondam Rupeikam ir neizmērojams ieguldījums tautas DEGRADĀCIJĀ un DEBILIZĀCIJĀ ... Mākslinieciskā vadītāja vizuālais BOMŽA tēls (biznesa partneri no USA un Lielbritānijas bija mērenā šokā!), sagaidot teātra 100-gadi, laikam atbilst teātra PSIHOLOĢISKAJAM ...koptēlam - alko un MŪŽĪGIE cigarešu dūmi jau iesūkušies SKATĪTĀJU zāles sienās un aiz/priekškaros ... Tomēr, izrādās nekas vēl NAV zaudēts - patiesi INTELIĢENTI cilvēki pat intervijās publiski ir teikuši, ka "sen nav kāju spēruši teātrī", jo ...tautiski runājot, jau piegriezies tas TRULUMS un "plikās pakaļas... un tjp" ... Nezin kāpēc, piemēram, Liepājas teātrī gan NEUZDROŠINĀJĀS izpausties bomžveidīgās vaļībās, tāpēc muzikālā izrāde "Pūt vējiņi" 2012.gadā "Spēlmaņu naktī" tika atzīta par LABĀKO muzikālo (komponists Kārlis Lācis) izrādi ...

Cien. Aktieri, jūs taču visu sociālisma laiku to izsmējāt, kariķējāt, ironizētāt un lielākais mākslas sasniegums bija uztaisīt kādu riktīgu darvas karoti tā, lai Glavļits nevarētu piesieties. Saucāt mūs uz šo Saulaino tāli. Nu nav vairs okupantu, kas apmaksā jūsu mākslu. Tagad esat jūsu mīļajā kapitālismā. Kur problēma? Būtu priecājušies, ka mēs visi vēl jums sametam to 41%. Arī invalīdi, paliatīvie un eiropā nabagākie pensionāri. Nekur tā nav, ka valsts piemet pusi samaksas. Normāli būtu, ja jūs pelnītu paši kā māsiņas slimnīcā vai Maximas kasieres.