Ekspresrecenzija - "Visiem zināmais lācis un viņa dr."

1.novembrī skatīju šo izrādi... Pašam bijusi tā laime vismaz reizes desmit lasīt oriģināldarbu, ir nācies veidot scenāriju izrādei, kā arī atveidot "visiem zināmo Lāci". Vienīgās emocijas pēc izrādes - bija un vēl tagad ir skumji. Vienīgais jautājums, kas vēl arvien maļas pa galvu šī darba sakarā ir : "Kāpēc?" Kāpēc no tik patiesi neizsmeļamas lingvistisku dārgumu, daudzšķautņainu intonāciju un tikai bērniem un vienlaikus arī tikai pieaugušajiem izprotamas pasaules uztveres krātuves, vajag izveidot kaut ko Tādu! Žēl aktierus, kas acīmredzami mocījās, bet īstenībā - viņiem jau tāds darbs. Mazliet žēl zaudētā laika, bet - neviens jau ar varu nespieda iet. Visvairāk jau ,protams, žēl tos dažus skatītājus, kuri notiekošajā pamanījās saskatīt kaut ko smieklīgu - skairds, ka "visiem zināmais" , viņiem ir pilnīgi svešs. Nenoliedzami, izrādes pamatdoma (vienīgā manis pamanītā!) ir, bija un būs aktuāla - vecāki aizņemi n-tajos darbos, bērniem neatliek laika,bērni nelasa pasakas utt., bet tā tas ir bijis visos laikos! Ko lai par to visu saka? Skumji! Neizsakāmi skumji.

Man ļoti patika! Viena no Regnāra pēdējā laika pozitīvākajām izrādēm (sajūtu ziņā). Garlaicīgi nevienā mirklī, laiks paskrēja nemanot. Doma arī skaidra - Pūks - tā ir bērnu spēļmantiņa, kura cenšas neapnikt un izpilda visas bērna kaprīzes, savukārt bērnam nemitīgi vajag ko jaunu un tādēļ mantiņu plauktā ik pa laikam tiek iemesta atkal jauna mantiņa - ķengurs, tīģeris u.c. - Tas tā - mans redzējums un skaidrojums tiem, kuri nav redzējuši un izsaka viedokļus vai tiem, kuriem grūti saprast. Lai gan iespējams Regnārs domājis ko pavisam citu un galu galā, katrs jau var mēģināt saskatīt ko savu...

sīkā Radzaļa jau sāk izrādes kvalitātes procentos aprēķināt! Nu apturiet tak šo grafomāni!

tieshaam - zheel. kaut nedomaaju, ka tas aiz ljaunpraatiibas vai iipashi nicinoshas attieksmes pret teaatri :)

intereses peec apskatiiju - kuraa tad? par skolu nebija

Var jau mēģināt analizēt izrādi pēc būtības, tikai ja var tiešām saprast konkrētas teātra izrādes dzīvi. Ja var sajaukt, iepriekšējā rakstā, Ingu nosaucot par Inesi Misāni , tad jādomā cik vispar kritiķis seko līdzi teātrim kā tadam.

regnaram tak sausmiigi sen nekas jeedziigs nav sanaacis un kaa izskataas tad "laacis"arii ir galiigi garaam!

ar Beketa kokiem tak pilni meži. spēj tik zāģēt!

nemāci mani, neteikšu uz kurieni

Kurš tad nepazīst Beketa koku.

kaut arī zanīte iekritusi krāgā regnāram, izrāde viņai, kā var spriest, vairāk patīk nekā nepatīk. Regnār, vai tu zini, kas ir beketa koks, ko aktieri tavā izrādē sazāģē?