Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

FOTO: Alvis Hermanis Cīrihē iestudējis Skaistākās nāves ainas operas vēsturē

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Prieks,ka ķermanis
P
Trāpījis nišā un pelna. Ja ir,kas skatās,tad lai tik dragā.
anna2
a
Tas jau nav no viņa atkarīgs...
  • 0
  • 0
lai dragā vai dračī,
l
bet lai ievērotas tiek tradīcijas- Hermaņa aizgrāvja rūpnieciskie ražojumi parasti tika piedāvāti arī tv raudzītājiem. Lūdzu, šoreiz arī!
  • 0
  • 0
Kas mūziku pasūtījis? Kompilators?
K
Kad lieliem māksliniekiem, kas paši no sevīm ieņemti, sāk labi justies, piemetas klišeju drudzis, jāņem vodka "na berjozovoi počve", pūtenovičs aizsūtīs. Par dzīvi tik caur nāvi, tā vienkāršāk, jo bībele jau pateikusi priekšā.
Pūce
P
Domāju, ka šis publikas reakciju pretnostatījums dramatiskajā teātrī un operā ir nedaudz izkāpināts un par draudz pretsnostatīts konkrētās Cīrihes izrādes vajadzībām. Tā vienkārši ir iegājies, ka operā ir vairāk pieņemts aplaudēt pēc atsevišķiem "numuriem" UN visas izrādes beigās, bet teātrī - pamtatā tomēr tikai tās beigās. Un pavisam noteikti piekrītu tam, ka operā jau nu neaplaudē kāda nāvei, bet gan tam, ka dziedātāji meistarīgi izpilda sarežģītu muzikālo materiālu. Vai tad tiešām kāds visā nopietnībā domā, ka, piemēram, "Traviatas" pēdējā cēlienā no aptuveni "Addio del passato" līdz Violetas nāves brīdim publika aplaudē Violetas nāvei, nevis tam, kā mūziķi izpildījuši šo vienlaikus ļoti sarežģīto un emocionāli tik piesātināto skaņdarba daļu. Nav gluži bez nozīmes arī teātra tradīcijas katrā zemē - operas dzimtenē Itālijā publika var kliegt ne tikai "bravo", bet arī "bū" tajos slavenajos nāves skatos, ja kaut kas nav bijis tā. Pie mums to grūti iedomāties ne tikai teātrī, bet arī operā. P.S. Zāļu Vecim - baritoniem ir arī daudzas slavenas pavedēju partijas - Dons Žuans, Jevgeņijs Oņegins, Grāfs Almaviva. Arī mecosoprānus nedaudz nepelnīti atstājāt novārtā, jo, lai gan lielo partiju mecosoprāniem ir mazāk kā soprāniem, tomēr ir, iespējams, pati slavenākā vai viena no divām, trim slavenākajām operas sieviešu balsu partijām ar grandiozu nāves ainu, ko zina pat operas nezinātāji, proti, Karmena. Tāpat arī Rosīni zināmākajās operās galvenās liriskās varones lomu izpilda mecosoprāni - Pelnrušķīti vai Rozīnu "Seviļas bārddzinī" (soprāna versija ir tikai tāda pielāgotā, pie kuras ķeras tad, ja nav mecosoprāna šīs lomas izpildījumam, kamēr lielajos teātros to dzied tikai mecosoprāni, kur no pēdējās desmitgades spilgtākajām izpildītājām jāmin Čečilia Bartoli, Džoisa Didonato un, protams, Elīna Garanča). Arī salīdzinoši reti uzvestajā "Samsonā un Dalilā" visskaistākā ārija sarakstīta tieši mecosoprānam.
Pūce
P
Dalilas partijas skaistākā un arī slavenākā ārija, manuprāt (un ne tikai manuprāt), ir "Mon coeur s'ouvre à ta voix", par kuru arī bija runa. Ja jau tā pavisam principiāli, tad, piemēram, "Normas" gadījumā "Casta diva" nav vis nekāda ārija, bet gan kavatīna. Bet, domāju, tāpat jau varēja saprast, par ko ir runa. Lai gan Normai ir arī ārija, kurā viņa grib, bet nevar nogalināt savus bērnus "Teneri, tenerie figli, Essi, pur dianzi delizia mia", bet es domāju to. Runa šajā gadījumā bija par slavenākajiem un zināmākajiem šo partiju dziedājumiem.
  • 1
  • 0
anna2
a
Tikai piebildums: Dalilai ir trīs ārijas! Saprotu, saprotu, par kuru ir runa...
  • 0
  • 0
Pūce
P
Protams, protams, Dalilas ārija nav saistīta ar nāvi, taču arī Rigoleto (no Jūsu nosauktajiem), cik zināms, nemirst, tāpēc vairs tik cieši nepieturējos pie nāves tematikas. Tomēr par un ap nāvi kaut kādā ir gan viena, gan otra opera ("Rigoleto" un "Samsons un Dalila"). Nemaz nerunājot par Donu Žuanu, kur nu es galīgi nepiekrītu Jums, jo tā nu reiz ir opera, kurā nāve skatīta (operas tradīcijai) pavisam netradicionālā veidā, kas tomēr neko neatņem faktam, ka opera "Dons Žuans" ir par Dona Žuana nāvi, turklāt ne tikai laicīgā, bet arī mūžīgā, metafiziskā ziņā. Jā, "Norma", protams, taču tā nu reizi ir sanācis, ka šīs operas slavenākā ārija nav saistīta ar nāvi, bet gan ir Normas lūgšana dievietei (Casta diva, protams), bet mirst viņa beigās ar pavisam citu mūziku. Līdzīgi var arī teikt par Dalilu, kura taču arī beigās iet bojā kopā ar visiem pārējiem filistiešiem, ēkai sagrūstot. Lai nu kā, tā nebija kritika Jūsu rakstītajam, tikai piebilde. Un te nu es Jums pilnīgi piekrītu, ka klaķieru fenomens operā arī ir atsevišķs stāsts, kura dēļ ovācijas bieži vien nevar uztvert tā, it kā tajās nebūtu ne grama maldināšanas vai manipulācijas. To der atcerēties tad, kad gribas vienkāršoti teikt, ka operā publika gavilē pēc nāves skatiem. Viss nav tik vienkārši.
  • 1
  • 0
Zāļu Vecis
Z
Dalilas ārija nav saistīta ar NĀVI, dona Žuana ne tik, Rozīna un Pelnrušķīte svin kāzas. Ne jau novārtā atstāju, bet visu nevar iespēt, paldies, ka ķēdi turpināt. No svas puses vēl gribētu minēt Normu un Leonoras 4. cēliena "komplektu", kurš sastāv no ārijas, dueta ar di Lunu, tad vēl skats ar kori un manriko aizskatuves dziedājumu. Aplausi ir gan pateicība, gan sajūsma, gan sacensība "kliķu" starpā. Piemēram Kallasas un Skoto pielūdzēju cīniņi. Amaksātie "barvo" kliedzēji visu šo štelli spēj padarīt arī smieklīgu. Ja runājam par megazvaigznēm, piemēram, Pavarotti, tad skaidrs, ka ne no šā ne no tā pielūdzēji netrenksies pāri pusei zemeslodes un netērēs naudu, lai tikai iekliegtos. Taču zinām, ka tie paši dievinātāji spēj aši uzcirst muguru pat vienas skaņas dēļ un duzīt kājas, tātad apliecināt sevi. Nu, dulli, bet arī šādā veidā var stutēt mākslu.
  • 0
  • 0
applaudē
a
nevis nāvei .bet dziedātāja meistarībai,tāpat arī dramatiskajā teātrī pēc Romeo vai Pūt vējiņiem,applaudē līdzpārdzīvojumam ,ko mākslinieks ir spējis radīt ar savām sirdsasinīm,applaudē arī neliešu lomu izpildītājiem utt.,ne jau tādēļ,ka pats aktieris tāds būtu ,bet gan viņa talanta spēkam!!!
Paulas Jēger-Freiman rēgs
P
Un nu jau Alvis ņemas uz trīsi gaņģi - režisē, dekorē skatuvi un zīmē kostīmus!
ķeš-ša
ķ
Trīs rubļi laikam vairāk kā viens, ne? Vēl jau paliek mūzika, gaismas partitūra, grims un bankets.
  • 2
  • 0
Ars Longa Vita Brevis
A
Protams prieks, ka režisors savā dzīvē vismaz dažas operas noklausījies. Tosku, laikam, vairākārt :-) Tas viņu bagātinājis. Nedaudz. Tomēr vairākkārtēja sevis citēšana (Garā dzīve, Tēvi, Trubadūrs) liecina par apsēstību cikliskā formā. Novēlu Latvijas režijas monstram sevi izvērtēt ārpus laimes hormona ietvariem!!!
Paulas Jēger-Freiman rēgs
P
Momentuzņēmumos skatoties, prātā nāk "Garā dzīve." Ne? Atļaušos piebilst Zāļu Veča visnotaļ saturīgajam skaidrojumam tikai tik daudz, ka ovācijās un bravo saucienos pēc nāves skatiem operās nesaskatu ne pretrunu, ne paradoksu, bet gan apliecinājumu operas žanra NOSACĪTĪBAI un SAMĀKSLOTĪBAI. Lai attaisnotu, kā Jūs pats sakāt, īpaši sarežģītas tesitūras, muzikālās gradācijas IZKĀPINĀTU EMOCIJU attēlojumam mūzikā, kas var būt visatbilstošākais temats, ja ne NĀVE...
spoks
s
Māksla jau ir nosacītība, ne tiešs pārnesums/ kopija. Paliksim katrs pie sava, bet samākslotībā ietverta māksla- naivā un augstā, ko padarīsi.
  • 2
  • 0
Zāļu Vecis
Z
Jā, ir pretruna/ paradokss, ka operā tiešām pēc nāves ainām rīko ovācijas un sauc "bravo!". Operas apmeklētāji un fani , kas ārkārtīgi augstu vērtē operas žanru ( tāpat kā bsavi cienītāji ir baletam, kur tāpat varoņi iet bojā), ļoti labi saprot, kāpēc tā pieņemts. Tieši šajos skatos- dueti, bet galvenokārt ārijas komponisti uzrakstījuši sevišķi sarežģītas tesitūras, kā arī muzikālo gradāciju ziņā ( piemēram Aīdas un Radamesa duets pazemē), visvairāk to ir augstajām balsīm- soprāniem, tenoriem, netrūkst baritoniem ( Rigoletto, Makbets, Bokanegra, Poza "karlosā"), basiem (īpaši izvērsti krievu operās- Godunovs, Susaņins, lai gan tieši krievu operliteratūrā ovācijas parasti ir operas beigās, jo dramaturģiskais materiāls ir monolīts, krasi neiezīmējot āriju kadences, bet pārejot tālākā darbībā vai darbībai apraujoties). Lai cik tas savādi izklausītos, daži nāves skati ir tik populāri, ka ir pat uzskaitīts ovāciju ilgums minūtes, kā arī priekškara atvēršana reizēs. Neizplūdīšu, bet viens no vis-vis-grandiozākajiem ir Donicetti Lučijas ārprāta skats, kur tiek demonstrētas koloratūrsoprāna galējās balss iespējas, kā arī režisori, piemēram, Metā ar Natalī Desē, veido sarežģītas mizanscēnas, tai skaitā ripošanu pa kāpnēm kulminācijas brīdī pa puskāpnēm. Ovācijas operā vai baleta neizvēršas par zaimošanu, tā ir publikas pateicība par augsto meistarību- vokālu un aktierisku, fizisku izturību, kas rada katarsi, saglabājas skatītāju un klausītāju atmiņā kā augsta mākslinieciska pilotāža. P.S. Piedodiet, zinātāji, uzrakstīju tiem, kas operu apmeklē reti. Tāpat būtu pateicīgs, ja Hermaņa skaistākajās nāves ainās izdotos izvairīties no cinisma. Ovācijas ir operas un baleta žanra tradīcija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja