Herberts Laukšteins. Jūtu atbildību par jauniešiem

gadā — U.A.). Vecākiem taču bērni ir mīļi? Ja šī ideja izgāžas, tad kaut kas ir bijis nepareizi. Es esmu to radījis, un man ir jāuzņemas atbildība," tā jaunais Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins formulē galveno atgriešanās iemeslu. Atgādinājumam: pēc iepriekšējā direktora Ivara Lūša atlūguma saņemšanas un teātra valdes darba izvērtēšanas Liepājas Kultūras pārvalde oktobrī izsludināja pretendentu atlasi Liepājas teātra direktora amatam, kurā bija pieteikušies 11 kandidāti, tajā skaitā H.Laukšteins, kurš tika atzīts par piemērotāko kandidātu. H.Laukšteins (1954) beidzis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolu, pēc tam Valsts teātra mākslas institūtu (GITIS) Maskavā, kur ieguvis kino un teātra režisora diplomu. Bijis Liepājas teātra galvenais režisors no 1989.līdz 1996.gadam, teātra 4.(1990—1993) un 5.studijas (1995—1999) vadītājs. Pēc aiziešanas no Liepājas teātra H.Laukšteins 11 gadu strādājis Wrigley Scandinavia AB par pārstāvniecības un tirdzniecības vadītāju Latvijā, vēlāk par UAB Wrigley Baltics Baltijas valstu reģionālo menedžeri un Latvijas filiāles vadītāju. Īpaši tiek novērtētas viņa laikmetīgās zināšanas mārketingā. Ceļš nav rozēm kaisīts Direktoru maiņa vienmēr ir emocionāli nokaitēta, pieļauju, ka sabiedrības vairākumam nav skaidrs, kas īsti notika Liepājas teātrī. Divus gadus teātra direktors bija aktieris un režisors Ivars Lūsis, šķita, ka beidzot Liepājas teātri, no kura pēdējos gados tik daudzi bija gājuši prom, vada kāds, kam tiešām rūp teātra liktenis. Palēnām tika atjaunota teātra labā slava, sakārtota repertuārpolitika, novērtēti teātra mākslinieciskie sasniegumi, nevarēja nejust, ka kolektīvā mostas pašapziņa, vietas patriotisms, savas sašķobītās identitātes apziņa. H.Laukšteinam ir cits skats uz teātra renesanses noskaņām. Direktors norāda, ka teātri ir saņēmis ar Ls 48 370 lielu parādu, "iztērēts ir par daudz". Negaidīti sekoja paša I.Lūša atlūgums ar pārliecinošu paskaidrojumu, ka administratīvie pienākumi sasaistot rokas radošā jomā: "Aiziet no direktora amata ir mans lēmums, nevis kādu ārēju faktoru diktēts (..). Ja vēlos to darīt (pildīt direktora pienākumus — U.A.) godprātīgi, tad īstenībā citam nekam laika neatliek. Es gribu arī kādu izrādi iestudēt" (www.liepajniekiem.lv., 2.X 2008). Atlūgumu Lūsis atsauca, taču šis fakts tika ignorēts un izsludināts konkurss uz direktora posteni. Teātra kolektīvs sašķēlās, tika publiskota uzticības vēstule Ivaram Lūsim, lūdzot sniegt paskaidrojumus Liepājas teātra kolektīvam "par šo destruktīvo rīcību". H.Laukšteins apzinās, ka viņa ienākšana teātrī nav "rozēm kaisīta", jau pirmajā tikšanās reizē esot redzējis daudzas neapmierinātas sejas. "Nav teātra ideoloģijas, ticības," secina H.Laukšteins. Kā šādā situācijā viņš iztēlojas Klaipēdas jauniešu ienākšanu teātrī? Līdz tam laikam būtu svarīgi radīt māju sajūtu, lai jaunie aktieri jūt, ka kādam konkrēti ir nepieciešami. Direktors tam piekrīt un apzinās, ka ar varu nevienu teātrī nenoturēsi. "Ir nepieciešama personība, ap kuru centrēties," spriež H.Laukšteins. Vaicāts, vai viņš nepieļauj, ka 4., 5.studijai ir palicis zināms rūgtums par to, ka kursa vadītājs no teātra aizgāja, kopējie ideāli palika neīstenoti un arī tas neveicina harmonisku emocionālo klimatu, direktors atbild: "Es par to neesmu domājis." Ir jāzina, jāsarunājas Teātra klimata uzlabošanu H.Laukšteins uzskata par vienu no saviem pirmajiem uzdevumiem. Vai direktors redz risinājumu, kā saliedēt kolektīvu — katram skaidrs, ka mājās, kurā neauglīgi strīdas, nekas labs nevar notikt un tas ļoti nokauj garu. Katram, lai kādu pārliecību arī neaizstāvētu. "Jā. Komunikācija, komunikācija, komunikācija... Ir jāsarunājas. Ir jādod informācija, jāskaidro. Par skaitļiem ir jāzina visiem, sākot no apkopējas," uzskata H.Laukšteins. Par I.Lūša perioda lielāko kļūdu viņš uzskata situāciju, ka daudzi lēmumi tikuši pieņemti vienpersoniski. "Diktatorisms der uz skatuves, bet ne administrācijā. Ir jārada spēcīga administratīva komanda," pārliecināts H.Laukšteins. Par radošiem jautājumiem, piemēram, kā tiks veidota turpmākā repertuārpolitika, kas tiks saglabāts no iepriekšējām vadlīnijām (muzikāli poētiskās izrādes, bērnu izrādes, jaunu spēles laukumu radīšana) direktors nav vēl gatavs runāt. Viens H.Laukšteinam gan ir skaidrs, ka tas noteikti nebūs viens cilvēks — mākslinieciskais vadītājs vai galvenais režisors, kas izstrādās teātra repertuārpolitikas vadlīnijas. Ideālā variantā arī māksliniecisko stratēģiju ir jāizstrādā komandai. Kas Liepājas teātrī līdz ar H.Laukšteina vadību varētu mainīties? "Ir jāsaprot, ka teātris nav tikai zāle, kurā visi sēž. Teātrim ir jāiet uz āru," skaidro H.Laukšteins, tieši šādā kontekstā liels akcents būšot uz bērnu izrādēm. Direktors nevar atbildēt, vai Ivars Lūsis turpinās strādāt Liepājas teātrī kā aktieris un režisors: "Viņš pagaidām šādu vēlēšanos nav izteicis." Vaicāts, kuru no izrādēm izceltu īpaši, direktors nosauc iestudējumu Tēvocis Vaņa. CV. Direktors slavē arī Agrās rūsas sastāvdaļas — mūziku, vizuālo pusi, taču uzskata, ka elementi tomēr neesot saslēgušies. "Nav režijas," tāda ir H.Laukšteina diagnoze. Vai viņš pats iestudēs? Tas bija viens no lielākajiem pārmetumiem I.Lūsim. "Kategoriski nē. To nevar un nedrīkst apvienot," uzskata H.Laukšteins. Vai gribētu? "Tas ir cits jautājums. Protams, ir palikuši nerealizēti sapņi.