Ar sievu un jaunākās atvases māti Lauru Magaznieci (30) šonedēļ pavīdējis mūzikas festivāla Jaunais vilnis publikā, aktieris Ivars Kalniņš īsi pirms 60.dzimšanas dienas ballītes Dailes teātrī atzīstas: jūtas ļoti laimīgs un apmierināts ar dzīvi! Iespējams, viņš būtu gatavs pat par savas apaļās, visai cienījamās jubilejas svinībām paironizēt tāpat, kā ieradis ironizēt par visu. Tomēr kaut kas mūsu kinozvaigzni, kas plašu atzinību guvusi gan Krievijā, gan Kaukāzā, attur: "Izdarīts ir pietiekami daudz. Gribas satikt skatītājus, kuriem mana radošā darbība ir svarīga un interesē," viņš saka gluži nopietni. Uz svinīgo pasākumu I.Kalniņš ielūdzis komponistu Raimondu Paulu un režisoru Jāni Streiču, kura filmā Teātris nospēlējis vienu no skaistākajām un skatītāju iemīļotākajām kinolomām. Jubilejas vakara pirmajā daļā I.Kalniņš rādīs fragmentu no A.Arbuzova lugas Skazki starovo Arbata*. Otrajā daļā dziedās kopā ar Uldi Marhilēviču, Gunāru Kalniņu, Jāni Stībeli, Jāni Paukštello, Artūru Maskatu. Viņus I.Kalniņš sauc par saviem draugiem. Taču arī pārējos draugus, paziņas un savus uzticamos skatītājus ar sirsnību gaidīšot.
Ironija — tikai maska
Slēpjas no paparaci, izvairās no žurnālistiem. Ja piekrīt sarunai, tad ironiskas dzirskteles šķīst bez žēlastības par itin visu. Tādu Ivaru Kalniņu pazīst žurnālisti. 2007.gadā Lielā Kristapa balvas pasniegšanas ceremonijā viņš atļāvās iepļaukāt kādu sievieti, kura pasteidzās viņu negaidīti nofotografēt. "Mani nedrīkst fotografēt, ja nav iepriekš paprasīta atļauja," aktieris komentēja savu rīcību.
Deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijā sašūpojās kino industrijas iespējas, I.Kalniņš sāka pieņemt piedāvājumus filmēties Krievijā. "Viņš jau labprāt filmētos Latvijā, bet nav to iespēju," saka režisors Jānis Streičs. Aktieris pats par Latvijas kino iespējām izteicies, ka viņu neinteresējot paspīdēšana kādā mazbudžeta filmiņā. Piedāvājumi neesot pārāk nopietni.
Latvija kinozvaigni uz ekrāniem pirmoreiz ieraudzīja 1971.gadā režisora Aivara Freimaņa filmā Ābols upē. I.Kalniņam tad bija 27 gadi. Šajā melodrāmā viņš spēlēja kopā ar jauniņo Akvelīnu Līvmani. Tolaik radās arī četru jaunu, skaistu un slavenu Dailes teātra aktieru Jāņa Paukštello, Vara Vētras, Andra Bērziņa un Ivara Kalniņa humorīgi romantiskais ansamblis Mūžīgais unisons. Skatītāji to ļoti iemīļoja.
Aktierim piemīt personības spēks, kā daudziem jaunajiem šajos laikos trūkst, — atklāts ir J.Streičs. Viņš atceras gadījumu Sanktpēterburgā. Vakarā pēc filmēšanas kāds kolēģis iedzēris un citu klātbūtnē sācis I.Kalniņu sunīt. Aktieris klausījies, klausījies. Neteicis ne vārda. "Otrā rītā viņš ieradās filmēšanas laukumā, sagrāba to aktieri aiz apkakles, iesita pļauku un teica: saprati? — Sapratu, Ivar, paldies, tas otrs atteica." Tā konflikts beidzies.
J.Streičs uzskata, ka priekšstats par aktiera dzīvi, ka tā ir spoža un veiksmīga, ir mānīgs. "Ivars dzīvē ir ļoti daudz cietis. Taču nevienam nekad ne par ko nav žēlojies." No pirmās laulības I.Kalniņam ir divas meitas — Una un Elīna.
1990.gadā Rīgā ieradās Viļņas Teātra fakultātes studente Aurēlija Anužīte, un drīz vien viņu ieraudzījām gan šausmu filmā Zirneklis, gan arī pie rokas mūsu kinozvaigznei I.Kalniņam. Pāris apprecējās, viņu ģimenē piedzima dēls Miks. Kalniņš un Anužīte sen šķīrušies.
Taču aktieris, pats no tā paniski izvairīdamies, regulāri iekuļas mediju interešu lokā ar pārmaiņām privātajā dzīvē. Tagad viņš jau vairākus gadus ir kopā ar juristi Lauru Magaznieci. Abi audzina meitiņu Luīzi Dārtu.
Aktiera ģimene ir ekoloģiski tīra dzīvesveida piekritēji. Īpaši viņiem garšojot piemājas dārziņā pašu audzētie dārzeņi, augļi. Darba dēļ I.Kalniņš mājās gan nav pārlieku bieži. Viņš spiests dzīvot starp Rīgu un Maskavu.
Dzīve starp Latviju un Krieviju
Intervijās aktieris nebeidz lepni uzskaitīt, kādos seriālos un filmās aicināts piedalīties. Sabiedrībā viņš vienmēr rada ļoti aizņemta un labi pārtikuša cilvēka iespaidu. "Krievijā viņš ir latviešu kino brends," par aktieri saka J.Streičs. Viņaprāt, nevis jāskumst, bet jāpriecājas, ka talantīgajam aktierim dota iespēja strādāt tik plašā un bagātīgā kino industrijā, kāda ir Krievijā. Filmas un seriāli ar I.Kalniņa piedalīšanos, ko aizrautīgi skatās Krievijā, Latvijā netiek plaši popularizēti. Skatītāji par tiem zina visai maz. Pirms pāris gadiem viņš apbraukāja Krieviju viesizrāžu turnejā ar izrādi Vecā Arbata pasakas, ko jubilejas vakarā spēlēs arī skatītājiem Dailes teātrī.
Pirms diviem gadiem aktieris arī izmēģināja spēkus vienā no populārākajiem Krievijas šoviem Zvaigznes uz ledus. Drīz vien 58 gadus vecajam aktierim šovu nācās pamest, jo mēģinājumā viņš sastiepa kāju muskuļus. "Dzīvē gadās visādi, bet vienmēr vajag turēt galvu augšā," aktieris saka.
"Viņš ir ass, ironisks. Taču savā būtībā ļoti labestīgs. Tā ironija jau ir tikai maska," par aktieri saka J.Streičs. Ko patiesībā jūt un domā, I.Kalniņš radis slēpt no svešām acīm. "Man viss kārtībā!" īsi pirms jubilejas viņš kārtējo reizi gatavs lepni pacelt karogu publiskai apskatei. Sauksim viņu par veiksminieku!
"Ivaram piemīt tā vīrišķības aura, kas sakņojas aktīvā seksualitātē, bet sublimējas būtiskās, principiālās garīgās lietās. Ivars nav pārtapšanas aktieris, bet ir piemērots kinozvaigznes statusam, kas prasa nevis nemitīgi pārvērsties, bet izkopt un attīstīt savu īpatnību, personību," tā par I.Kalniņu izteikusies kinozinātniece Valentīna Freimane.
*Vecā Arbata pasakas — krievu val.