Jānis Znotiņš: Meistars un Margarita ir pamatīgs trilleris

Jāni Znotiņ, lai mani neķertu baisa vilšanās, lai es jau pēc pirmajām taktīm (cēliena vidū) neceļos kājās, un, skaļi lādoties pa visu teātri, nespraucos uz izeju, pateikšu Tev priekšā dažas lietas par profesoru Volandu. Profesoram Volandam visi cilvēki, ņem kuru gribi, ir nelieši, un viņam ir taisnība, tas tiešām ir tā, visi kā viens, katrs savā veidā - nelieši, un nekas vairāk tur nesanāk. Galvenā tēze no teiktā - Volandam taisnība, viņš iemieso patiesību, bet patiesība nav ļaunums. Otra lieta, profesoru Volandu kaitina cilvēku, šo mazo blusiņu, izdarības. Nereti viņš ierēc par tām, bet visbiežāk, viņu skumdina un pat izbrīna tā visaptverošā savstarpējā nelietība un centība ar kādu šie pamanās iespļaut pat Dievam tam Kungam Jošuā ģīmī.Viņš skatās un brīnās, neticot pats savam acīm, kāds vājprāts, un par šitām blusām Jušoā starā? Tas Jušoā, tak, nav normāls, domā Volands, viņš viņam saka - nu paskaties, tak, uz viņiem, šiem mērkaķēniem, un nestāsti man, ka šie ir Gaisma! Kāda Gaisma, kurā vietā? Vienas ēnas! Tu esi radījis mēslus, bet uzdod to par Gaismu. Un pats trakākais, ka Tu šos mīli, viņu ēnās vainojot mani, kas vispār pirkstu nav piedūris, lai ko tādu radītu. Īsi sakot, Volandam, žēl Dieva tā Kunga, viņš grib atvērt viņam acis, jo arī viņš, Volands, ir Mīlestība. Varam pat teikt, ka M@M ir stāsts par mīlestību. Secinājumi: nerādi Volandu kā ākstu, ampelmani, nerādi viņu kā ļaunuma substanci, rādi viņu kā Mīlestību, i pret blusiņām, i pret Jušoā. Viņš mīl, nīstot! Nu kaut kā tā! :)