LNO ar koncertu decembrī atzīmēs 90 gadu jubileju

Jubilejas koncerts tiešraidē tiks translēts Latvijas Televīzijas 1.programmā, kā arī Latvijas Radio programmā Klasika. Jubilejas koncerta biļešu tirdzniecība sāksies 19.novembrī, biļešu cenas – no Ls 15.Koncertā  piedalīsies īpašie viesi – Raimonds Pauls, Inese Galante, Irēne Teorina, Inga Kalna, Irena Milkevičūte, Kristīne Opolais, Marina Rebeka, Asmika Grigorjana, Pritija Jende, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Pāvels Černohs, Ains Angers; LNO operas solisti – Aira Rūrāne, Sonora Vaice, Inga Šļubovska, Kristīne Gailīte, Kristīne Zadovska, Samsons Izjumovs, Andris Ludvigs, Jānis Apeinis, Krišjānis Norvelis; LNO baleta solisti – Jūlija Gurviča, Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Guravska, Juka Mijake, Rita Lukašēvica, Aleksejs Avečkins, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Arturs Sokolovs, Zigmārs Kirilko, Ringolds Žigis. Pie diriģenta pults stāsies – Mariss Jansons, Aleksandrs Viļumanis, Modests Pitrens, Farhads Stade, Mārtiņš Ozoliņš, Normunds Vaicis.  “Kopš LNO atgriešanās Baltajā namā pēc restaurācijas, sekojot operas un baleta mākslas laikmetīgajai attīstībai citur pasaulē, par mērķi esam izvirzījuši veidot izrādes, kurās augsti profesionāls muzikālais izpildījums būtu apvienots ar savdabīgu režiju un vizualitāti. Šodien varam teikt, ka šis mērķis ir realizēts un LNO ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgu Latvijas kultūras dzīves centru, bet arī par vērā ņemamu lielumu starptautiskajā operteātru apritē. LNO ir izaudzinājusi daudzus māksliniekus, kas šobrīd dzied un muzicē uz pasaules labākajām skatuvēm. Jubilejas koncerts liecinās par mūsu mākslinieku augsto līmeni, kā arī pulcēs mūsu spilgtākos viesus,” uzsver LNO direktors Andrejs Žagars. “Latvijas Nacionālā  opera šogad atzīmē savu 90. jubileju, to atzīmē arī  vairākas citas valstiski nozīmīgas zinātnes, izglītības, tautsaimniecības un kultūras institūcijas. Nacionālās operas nosaukums pirmo reizi parādās 1919.gada rudenī, kad Latvijas valdība pieņem Noteikumus par jaunā teātra statusu un pamatuzdevumiem. Opera kļūst par valsts iestādi, un 2.decembrī notiek Riharda Vāgnera operas „Tanheizers” pirmizrāde, plašai sabiedrībai kļūstot par aculiecinieci tam, ka Nacionālā opera ir nodibināta. 90 gadus Latvijas Nacionālā opera (LNO) ir vienīgais operas un baleta teātris Latvijā. Tajā strādā 500 cilvēku liels personāls - baleta ansamblis, operas koris, operas orķestris un solisti, kā arī tehniskais un administratīvais personāls. LNO sezona ilgst no septembra līdz jūnijam, notiek arī papildus izrādes vasarās. Izrāžu skaits desmit mēnešus ilgajā sezonā pārsniedz 200, kopējais apmeklētāju skaits svārstās no 135 līdz 145 tūkstošiem gadā. Kopš 1998.gada ik gadus jūnijā LNO rīko Rīgas Operas festivālu, kura ietvaros divu nedēļu laikā Latvijas un starptautiskajai auditorijai tiek piedāvāti pēdējās sezonas jauniestudējumi izcilu diriģentu un viessolistu sniegumā.LNO operas un baleta ansambļiem allaž ir bijis aktīvs viesizrāžu grafiks – tie uzstājušies daudzās Eiropas Savienības valstīs, kā  arī Honkongā, Taivanā, Izraēlā, Krievijā. LNO operas trupa piedalījusies vairākos Eiropas festivālos - jau vairākkārt operas festivālā Dalhallā (Zviedrijā), 2004.gadā pirmoreiz startējot arī festivālos Savonlinnā (Somija) un Vīsbādenē (Vācija).LNO ēka ir arhitektūras piemineklis. Tā bija pirmā lielā brīvstāvošā sabiedriskā  ēka - ar četrām ārējām fasādēm, apskatāma no visām pusēm, kas tajā laikā “izauga” parku zonā. To pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora L.Bonšteta (1822.-1885.) projekta 1860.-1863.gadā uzcēla arhitektu F.Hesa un H.Šēla vadībā. Tā tika celta speciāli kā pilsētas (vācu) teātra ēka. Tās eksterjers ieturēts klasicisma stilā. Fasādē novietotas skulptūru grupas, kas veltītas teātra tematikai. Operas nama interjerā parādās dažādu stilu iezīmes, gan renesanes, gan baroka, gan klasicisma, gan ampīra. Tiem laikiem tā ir plaša un moderna ēka pat Eiropas mērogā.1885.-1887.g. ēkai piebūvē katlu māju kanāla malā, kur 1887.g. ierīko pirmo elektrostaciju Rīgā,” operas vēsturi atgādina I.Vasiļjeva.