Varis Piņķis. Klāvs Elsbergs. Vasara. Nāves nebūs
Izrādi nevajadzētu saukt Klāvs, bet gan Varis Piņķis lasa Klāvu Elsbergu vai Klāvs. Versija, saka aktieris un režisors Varis Piņķis. Šovakar Jaunajā Rīgas teātrī viņa versijas par dzejnieku pirmizrāde. "Esmu izsūknējis no viņa visu, kas ir saistīts ar vasaru, mīlestību, bērniem, sievu. Tā ir mana atlase, kas varbūt nesaskan ar daudzām gaumēm, priekšstatiem. Daudz maiguma, siltuma," uzsver režisors, kurš izrādē arī spēlēs. Vasaras pilnbrieda sajūtu iestudējumā palīdzēs radīt Jēkabs Nīmanis un īpaša scenogrāfija. "Negribas atklāt, gan jau skatītāji paši izlasīs programmiņā," V.Piņķis izvairās.
Dzīve bez fatālisma
Pāragri neskaidros apstākļos mūžībā aizgājušajam Vizmas Belševicas talantīgajam dēlam šogad būtu apaļa jubileja — piecdesmit —, un pirmais, kas nāk prātā, — apcerīgas domas par laiku, nāvi, zaudētu talantu. Izrāde, kuras dramaturģisko materiālu V.Piņķis veidojis no K.Elsberga dzejoļiem un vēstulēm, tomēr nestāstīs par dzejnieku rudenī, ziemas priekšnojautās. Klāva dzejnieks būs dzejnieks vasarā. "Uzskatu, ka Klāvs nebija dzejnieks fatālists, kurš nojauta savu drīzo nāvi. Kurš dzejnieks gan par nāvi neraksta? Protams, arī viņš pieskaras šai tēmai. Es domāju, ka bojā aizgāja cilvēks, kurš bija dzīvības pilns, cilvēks, kuram vēl dzīvot un dzīvot. Tieši tas šo notikumu vērš tik traģisku," uzskata režisors. Tāpēc nāves nebūs. Toties būs dzejnieka iekšējais duālisms — sajūta, kas vienlaikus raksturo K.Elsberga personību, dzeju un padara to tuvu lasītājam šodien.
"Kad daru, nedomāju, cik tas ir aktuāli, jo taisu lietas, kas mani iekšēji silda. Bet iracionālā balss saka — tieši šodien Elsbergā kas ir. Viņa galvenā vērtība, manuprāt, (un tādēļ šodien depresijas laikā viņu ir vērts iestudēt) ir — viņš neļāva ārējām grūtībām iespaidot savu iekšējo pasauli. Viņš nenolaidās līdz lētam cinismam, bija ļoti tiešs cilvēks, tāda ir arī viņa dzeja. Sakot viņa paša vārdiem, "par lāčiem, kas nenolaižas nevienu brīdi uz zemes šīs". Viņš saglabā maigo, drusku bērnišķīgo skatu uz dzīvi, neatsakās no pasaules, bet tai pašā laikā nav naivs muļķītis, kurš nesaprot, kas notiek." Gudrs, jūtošs cilvēks, turklāt "jūtošs, kas notiek ar viņu pasaulē, kas notiek ap viņu. Un kas notiek viņā pašā".
Dzejas kods
Iestudēt K.Elsberga dzeju režisoram V.Piņķim esot bijis grūti. Par spīti tam, ka iestudēt vispirms vēlējās tieši režisors Piņķis, aktieri Piņķi izrādē iemetot, kad sākotnējās vīzijas par K.Elsbergam veltīto darbu jau izsapņotas. Vai abi Piņķi izrādes tapšanas laikā strīdējās? "Diemžēl ne. Būtu labāk, ja tas režisors vairāk varētu pateikt, kaut viņš ar draugu palīdzību, manuprāt, puslīdz tika galā ar saviem uzdevumiem. Izrāde ir izaicinājums aktierim Varim Piņķim."
Vai ar intelektuāli piesātināto, vienlaikus emocionālo dzeju viegli strādāt? "Ļoti grūti. Ilgi nedevās rokās. Skaidrs, ka dzeju nedrīkst psiholoģizēt, bet viņš neļaujas arī skandēšanai. Ja vienā vārdā jāsaka — Klāva dzeju vajag stāstīt, apzinoties, ka katra dzejoļa pēdējā rindiņa ir kods, kurš piešķir dzejolim atpakaļejošu nozīmi. Klāvam savulaik pārmeta epatāžu. Šodien ar Klāva dzeju ārēji nevienu nešokēsi. Bet iekšējā pasaule...
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.