aprīlī diriģēs kora mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Kamēr viņš veseļojas, kolēģi turpina darbu. Notikumu pagodinās arī pats autors Rodions Ščedrins, kurš Dienai apliecināja, ka ļoti gaida atkaltikšanos ar jau iemīļoto kori un ieradīsies Rīgā kopā ar savu kundzi Krievijas baleta leģendu Maiju Plisecku.
Rīgā atskaņos R.Ščedrina Krievu liturģiju"Jūtos laimīgs, ka liktenis savedis mani kopā ar jūsu brīnišķīgo kori, kurš pērnruden piedalījās manas koncertoperas Apburtais ceļinieks Skandināvijas pirmatskaņojumā Helsinku koncertzālē Finlandia. Koris dziedāja vienkārši spoži, interpretācija man bija īsta dāvana!" starojot rāmā sirsnībā, R.Ščedrins atbild, sazvanīts Minhenē, vienā no trim viņa un M.Pliseckas mājvietām (līdztekus Maskavai un Traķiem). "Neraugoties uz cienījamo vecumu, joprojām daudz braukājam. Šogad mums ieplānoti 44 koncertbraucieni! Mūsu vecumā droši vien tā nevajadzētu," piebilst slavenā Krievijas kultūras ikona.
Pēc komponista ierosinājuma nolemts arī Latvijā atskaņot šo darbu, kas tapa kristietības ieviešanas tūkstošgadei Krievijā 1988.gadā. Ņemot vērā vēsturisko sasauci, par koncerta dienu izvēlēta pareizticīgo Lieldienu laika otrā svētdiena. Pēc tam koris ielūgts vēsturisko opusu dziedāt Rheingau mūzikas festivālā Vācijā šovasar 17.jūlijā Eberbahas klosterī.
Liturģija ar tās kanonizētajiem tekstiem un N.Ļeskova ekstrēmi kritiskais reālisms — kā tas savienojas? "Ļeskovs visdziļāk atbildējis uz mūžīgo jautājumu: kas ir krievu dvēsele? Aprakstītos likteņus viņš vēroja savām acīm un, manuprāt, ir ļoti noslēpumaina, līdz galam neatklāta figūra krievu literatūrā. Viņš tālu redzēja nākotnē, notikumi Krievijā šodien risinās gluži kā viņa 1861.gada romānā Nekur (Ņekuda). Ne velti Ļeņins viņu kā vienīgo izsvītroja no boļševiku "monumentālās propagandas" pieminekļos iemūžināmo varoņu saraksta — pārāk reliģiozs, pārāk konservatīvs…" Izmantojot liturģiskos tekstus, Ščedrins tomēr rakstījis koncertopusu, nevis mūziku baznīcas rituālam. 1988.gadā vēl arī nevarēja nosaukt darbu par krievu liturģiju. "Piemērota nosaukumam likās Ļeskova doma par mākslas, skaistuma, (garīguma) mūžīgumu un varas nožēlojamību (stāsta galvenais varonis ir ikonu gleznotājs), un pārliecība, ka skaistums un māksla ir mūžīgi, bet ļaudis, kuri mūs komandē šodien un rīt, zudīs nebūtībā, putekļos.