Bacilis kaimiņos

Šogad tas pieder Liverpūlei (Lielbritānija) un Stavangerai (Norvēģija). 2009.gadā tā būs Viļņa (Lietuva) un Linca (Austrija). Vai tas nozīmē, ka tajā gadā uz pilsētu no Eiropas kopmaka plūst kaudze naudas un kļūst iespējams pabeigt visas desmitgadēm iestrēgušās kultūras būves? Ne gluži. Viļņa - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2009 direktore Elona Bajoriene stāsta, ka "Eiropas atbalsts ir smieklīgs - aptuveni 1%. Viņi ir piesavinājušies tikai nosaukumu". Protams, neraugoties uz to, Viļņa izmantos šo grandiozo notikumu kā iemeslu sakārtot pilsētas infrastruktūru, cer arī uz 15% tūrisma pieaugumu. Lielu finansiālu atbalstu sniedz Lietuvas Kultūras ministrija un Viļņas pilsētas dome. Lietuvieši beidzot, pēc 20 gadu stīvēšanās, tiek pie savas Nacionālās galerijas, kas 2009.gada 19.jūnijā tiks atklāta ar mākslinieka Konstantina Mikolajus Čurļoņa un viņa laikabiedru izstādi Ziedu un skaņu dialogi. "Tagad jau ir XXI gadsimts, bet mums nebija kur izstādīt pat XX gs. mākslu," E.Bajoriene līksmo par tik ilgi gaidīto Nacionālo galeriju. Pirms 1000 gadiem Viļņas vārds pirmo reizi parādījās rakstītajās liecībās. Ar šo faktu no vēstures tiek sajūgts Viļņas - Eiropas kultūras galvaspilsētas 2009 notikums. Jāizved no šaurajiem cehiem Koncepcijas būtība: Dzīvā kultūra - jēdziens, ko iedvesmojusi avangarda Fluxus kustība. Kultūra ir dzīva, tikai visu laiku maina veidu un izpausmi. E.Bajoriene skaidro dzīvelīgi salātzaļā logo ideju - "satiekas divas molekulas. Mēs esam to iecerējuši kā kultūras bacili, kas izplatās arvien tālāk un iespiežas visos sabiedrības slāņos. Mērķis ir deelitarizēt "augsto kultūru" un "devulgarizēt" masu kultūru", sabiedrībai ļaujot sevi apzināties ne tikai kā kultūras patērētājus, bet arī radītājus. Viens no centrālajiem saukļiem - "radīt var katrs!". Lietuvieši milzīgu akcentu liek uz mākslas popularizēšanu, ļaujot katram personiski sajust, ka māksla - tas ir forši. Ir taču labāk būt ar kultūras bacili aplipušam un, spraucoties garām sarkanam vadu pineklim, paskatīties uz augšu un ieraudzīt, ka no klostera 2.stāva loga Visu svēto ielā stiepjas lejā 10 m sarkana cauruļu bize - instalācija Manam princim, nevis īgni paiet garām, nosūkstoties par nenovāktiem būvgružiem. (Biju aculieciniece šādam gadījumam). Lietuvieši konceptuāli mēģina kultūrai pievērst t.s. marginālās teritorijas. Viskrasākais piemērs - ir atgūta kāda līdz šim narkomāniem piederoša teritorija, kas populāra jauniešu vidū. Par Užupi (ko līdzīgu Rīgas Maskačkai) nemaz nerunājot - tas kļuvis par vienu no šikākajiem, pieprasītākajiem pilsētas rajoniem. 2009.gadā Užupē notiks visu Eiropas monmartru kongress. Užupes iedzīvotājiem Viļņas krastā ir sava konstitūcija, kurā pasludināts, ka zivīm, cilvēkiem un putniem ir vienādas tiesības. "Kultūra jāizved no šaurajiem cehiem, jāparāda sabiedrībai tās patīkamā puse," uzskata E.Bajoriene. Interesanti, ka vienlaikus projektā Iedzīvotāju māksla iesaistījies arī bijušais Viļņas mērs, sarīkojot izstādi savā pagalmā. Tiesa, viņas koka sakņu gleznas izkonkurēja pasakainais skats uz naksnīgo Ģedimina kalnu. Citam iedzīvotājam rocība mazāka - tas mīl mākslu, sakarinot pie pagalma šķūnīšiem sniegotu kalnu fotogrāfijas. Viļņa kā Eiropas kultūras galvaspilsēta tiek atklāta gadu mijā, bet tālākā grandiozā kultūras programma ir strukturēta četrās lielās daļās: Ielu mūzika (pavasaris), Lai top nakts! (vasara), Māksla neierastā vidē (rudens) un gaismas festivāls Lux (ziema). Ārzemju žurnālistus organizatori iepazīstināja ar iesildīšanās pasākumu Mākslas neierastā vidē. Latviešu pārstāvjiem atlika tikai iesaukties - ha, mums tas nav nekas jauns. Ideja, kas aicina ņemt rokās kartes un kā detektīviem, krājot punktus, meklēt pilsētvidē - nerestaurētās mājās/spokos, industriālā vidē - lielveikalu un benzīntanku teritorijās u.c. - mums nav sveša pēc kultūras foruma Baltās nakts. Par hepeningiem stacijā nemaz nerunājot (tradicionālā Baleta festivāla atklāšana). Bija jāsecina, ka lietuviešu temperaments uz tādu entuziasmu kā latvieši, dēvēti arī par akciju tautu, nav gatavs. E.Bajoriene nemaz nebija pamanījusi, ka pie viņiem arī jau dažus gadus notiek Muzeju nakts, kamēr Latvijā muzeji šajā naktī tiek gāzti apkārt. Šķita, ka paši Viļņas iedzīvotāji ielās nav pārāk informēti un aizrautīgi ļauties "bacilim", lai arī varēja satikt priecīgus cilvēkus ar kartēm rokās - pārīšus, ģimenes ar bērniem kukaragā, jauniešu pulciņus. Vēl bez šiem četriem lielajiem tematiskajiem blokiem iecerēti neskaitāmi kultūras notikumi - džeza, roka, sakrālās mūzikas, elektroniskās mūzikas, operas, ielu mūzikas festivāli - kādu melodiju gribat. Tas pats jebkurā citā mākslā. Protams, Viļņa nelaidīs garām arī iespēju palepoties ar savu baroka arhitektūru - februārī slavenākie baroka pieminekļi tiks pārvērsti ledū (Ledus baroks). Kur ņems ledu? - neizsaka. Notikumus pārskaitīt nav iespējams. Iegaumējiet adresi: www.culturelive.lt. Haiku Viļņai Var rasties jautājums, vai visa kultūras programma balstīta tikai uz amatieru entuziastu un solidaritātes principu - "māksla pieder tautai"? Tā gluži nav. Līdzās ielu mākslai, piemēram, Eiropas koncertzālē būs iespēja tikties arī ar pasaules līmeņa spožajiem profesionāļiem - notiks Herberta fon Karajana diriģentu konkursa laureātu koncerti, viesosies Londonas simfoniskais orķestris, Franču komēdijas teātris, Romeo Kasteluči izrādīs savu jaunāko iestudējumu, kuram vasarā bija pirmizrāde Aviņonas festivālā, - Elle/Inferno (pēc Dantes Dievišķās komēdijas) u.c. Organizatoru ideja "aptvert visu", kā saka E.Bajoriene, ir drosmīga laikā, kad visi, cīnoties par auditoriju, ir iesvaidīti mārketingā vismaz tik daudz, lai zinātu vārdu "mērķauditorija" un apzinātos - ja domāts visiem, beigās nav nevienam. Tomēr Viļņa šķiet izņēmums. Dziļi simpātisks ir viņu patriotisms, kas, gribas cerēt, uzvarēs mārketinga ābeces patiesības. Svarīgs vadmotīvs ir atrast visus iespējamos iemeslus pašiem no jauna iemīlēties Viļņā. Neizgāžot visu budžetu dārgiem parādes pasākumiem. Iesaistīts pusmiljons jauno cilvēku, kas dzimuši neatkarīgajā Lietuvas republikā. Plaši pieslēgušies arī emigranti. Tieši jaunie cilvēki bijuši iedvesmotāji vienam no skaistākajiem notikumiem kultūras programmā - Haikas Viļņai. Jau tagad savāktas 10 000 haikas. Iesūtītāji: mamma ar trīs bērniem, dzejnieks, ministrs, dīdžejs, 11 japāņu jauniešu utt. "Šīs ir manas mājas/ar atvērtiem logiem vējam/jebkad, kad es izplešu spārnus," Viļņai veltījis dīdžejs Vigants.