Nezinu, vai Renāra Kaupera bažu pilnajai dziesmai par to, ka pasauli balsta vairs tikai divi vaļi, ir sešpadsmit gadu kā Jēkaba kazarmu ilgdzīvotājam Balzambāram, bet minēto kazarmu sakarā varētu arī dungot ar priecīgu satraukumu, ka tās nu stabili balsta veseli divi gastronomisko izpriecu pilni vaļi – Trīs pavāru restorāns tuvāk Bastejkalnam un kopš novembra – atjaunotais Balzambārs otrā galā. Ir jau pa vidu arī pa kādam traktierītim, taču abi nosauktie kvalitātes ziņā augstu paceļas pāri citiem, lai gan tas krogs, kuru šeit aplūkosim, – Balzambārs – fiziskā ziņā ir meklējams pagrabā. Kad nu tu Jonas apņēmībā airējies pa stāvajām kāpnēm lejup šīs valzivs vēderā, pirmajā mirklī liekas, ka te diez vai kas īpašs būs mainījies kopš tiem tālajiem laikiem, kad zāle smaržoja labāk un balzams bija lipīgāks, un Torņa ielas pagraba Balzambārs savienoja 90. gadu uzņēmību atmosfērā ar 70. gadu "Vecrīgas seniskumu" interjerā. Gluži tik tumšs Balzambārā nebija kā savulaik Rīdzenē vai blakus Krievu teātrim atvērtajā Vīna pagrabā (lai gan šajā ziņā dažs 70. gadu Tallinas pagrabkrogs Rīgas "viduslaikus" sita pušu, no bērna gadiem ne bez zināmām izbailēm atceros, ka tur vienīgā gaisma nāca no vāras svecītes). Tomēr, nokāpjot lejā atjaunotajā Balzambārā, acs uzreiz pamana atšķirības, jo, pirmkārt, tagad šajā zālē ap lielo balsta velves kāju ir gaišāks. Un mājīgāks. Lai gan mūra ķieģeļu atsegumu te tagad ir vairāk nekā senāk, pagrabs ir guvis vieglumu un ar dažu spoguļu palīdzību arī plašuma sajūtu.
Otras patīkamās sajūtas radītājs ir pazīstamais bārmenis Andris Reizenbergs aiz letes – viņu ieraugot, Jonam uzreiz ir skaidrs, ka kokteiļu jūrā viņš nenoslīks, bet taps pieredzējuša kapteiņa vadīts. Tā arī ir – lai gan dažādu dzērienu klāsts Balzambāra bāra galā ir iespaidīgs, laime neslēpjas daudzumā, bet precīzā zināšanā, kas tev šobrīd vajadzīgs, un šo zināšanu bārmenis netur zem pūra. Tak jaunais Balzambārs ir ne tikai vieta, kur iemalkot pa kokteilim vai glāzītei balzama, apsprie žot kādas priekšvēlēšanu politiskās stratēģijas. Tagad tas ir arī (vai pat pirmkārt) labs un vērā liekams restorāns ar lielisku pavāru, kura pagatavotie ēdieni noteikti ir cenas vērti, un cenas te Vecrīgai nemaz tik lielas nav.
Notestētā pasta ar ceptām liellopa filejas strēmelēm izrādījās burvīga un garšas buķetes ziņā pietiekami oriģināla samērā ar parastajām pastām citos krogos. Ēdienkartē Jona neapmaldīsies, nosaukumu te nav pārlieku daudz, toties jau katra ēdiena pieteikums ir vesels piedzīvojums, nu kaut vai "cepts piparotā rozmarīna marinādē noturētais liellopa filejas steiks, pasniegts ar krēmīgu gorgondzolas siera kartupeļbiezeni, tempurā fritētiem kalmāru gredzeniem un medījuma stobrkaulu novārījuma Rīgas Melnā balzama mērci" (EUR 19,35). Runājot par pašu balzamu, tas mūsdienās patiesi vairs nav tik lipīgs kā senāk, bet tad jau būtu jāatjauno mūsu cukurfabrikas.
KDi ēda
Pasta ar ceptām liellopa filejas strēmelēm, puraviem un blanšētiem tomātiem saldkrējuma Dor Blu siera mērcē, pasniegta ar grauzdētiem riekstiem, cieto Parmas sieru un svaigiem zaļumiem – EUR 9,25
Pašgatavots klasiskais tiramisu, pasniegts ar ogu mērcēm – EUR 4,70
Balzambārs
Torņa ielā 4/1b
Atvērts no 11.00 līdz 23.00 (pt., s. līdz 02.00, sv. līdz 17.00)
Interjers *****
Ēdieni *****
Apkalpošana *****
Atmosfēra *****
Bērniem draudzīga vide ***