Kultūras institūcijas visā pasaulē cīnās ar ekonomisko krīzi

Viens no tādiem projektiem ir Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzejs, ko plānots atklāt Marseļā 2012.gadā. Kopējais budžets kultūrai Francijā šogad sasniegs 2,9 miljardus eiro, ziņo laikraksts The Art Newspaper. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī šogad nāca ar iniciatīvu ieviest bezmaksas ieeju piecdesmit lielākajos Francijas muzejos un vēstures pieminekļos apmeklētājiem līdz 25 gadiem (senāk bezmaksas ieeja bija jauniešiem līdz 18 gadiem). Paredzēts, ka šis noteikums stāsies spēkā šā gada 4.aprīlī. Turklāt nacionālās indentitātes stiprināšanai N.Sarkozī piedāvā dibināt Francijas Vēstures muzeju. Prezidents arī paziņojis par Mākslas padomes izveidošanu, ar kuru cieši sadarbosies. Vācijas federālais budžets kultūrai palielināts par 3,5% — līdz 1,14 miljardiem eiro. "Tas ir izcils rezultāts," norāda Vācijas kultūras ministrs Bernds Neimans. Kopš viņš ieņēma šo amatu 2005.gada rudenī, federālais budžets kultūrai pieaudzis vairāk nekā par 20 procentiem. Viens no ieguvējiem šogad būs Daniela Lībeskinda projektētais Ebreju muzejs Berlīnē — tā paplašināšanā tiks ieguldīti seši miljoni eiro. 15 miljonus eiro saņems Vācijas atkalapvienošanās un brīvības memoriāls Berlīnē. Taču Vācijā lielākā daļa līdzekļu kultūrai tiek ieguldīta no federālo zemju un komūnu budžetiem. Kopējais budžets kultūrai Eiropas lielākajā valstī šogad būs aptuveni septiņi miljardi eiro. Arī Izraēlā pērn decembrī pieņemts lēmums par kultūras budžeta palielināšanu trīs nākamo gadu laikā. "Valsts, kas neinvestē kultūrā, ir valsts, kurai nav dvēseles," sacīja Izraēlas zinātnes, kultūras un sporta ministrs Galebs Madžadle. Izsoļu namu rīcība Krīze skārusi lielākos izsoļu namus — Christie"s un Sotheby"s. Pircēju mazāk, cenas krīt. Pērn decembrī Sotheby"s paziņoja, kā 2009.gada budžets tiks samazināts par septiņiem miljoniem ASV dolāru: tiks atlaisti darbinieki, nogrieztas algas un citi izdevumi. Sotheby"s ASV filiālē šogad darbu zaudēja jau 60 speciālistu (līdz šim ASV filiālē strādāja 605 cilvēki), to vidū impresionisma un XX gadsimta sākuma mākslas eksperts un mūsdienu gravīras nodaļas vadītājs. Christie"s šonedēļ paziņoja par gaidāmo reorganizāciju un ievērojamu štata samazināšanu. Patlaban šī kompānija nodarbina 2100 cilvēku visā pasaulē. Jau decembrī darbu Christie"s zaudēja daži vīna un grāmatu nodaļas darbinieki Londonā, pilnībā slēgta moderno un sporta ieroču nodaļa. Christie"s Ņujorkas birojā atlaisti 80 darbinieki. Presē parādījusies informācija, ka Christie"s īpašnieks franču miljardieris Fransuā Pino pat izskata iespēju pārdot izsoļu namu, kuru 1998.gadā iegādājās par 1,2 miljardiem ASV dolāru. Taču, par spīti krīzei, Christie"s neplāno mainīt nozīmīgāko izsoļu grafiku — nekādas izmaiņas kalendārā nav paredzētas, uzsver kompānijas pārstāvji. Bažas Edinburgā Finanšu krīzi izjūt arī Edinburgas Fringe — pasaulē lielākais mākslu festivāls, kura specializācija ir teātris, kā arī mūzika un deja. Festivālam, kas tradicionāli notiek augustā, ir nepieciešams papildfinansējums 600 000 sterliņu mārciņu apmērā, ziņo laikraksts The Guardian. Parasti uz festivāla notikumiem tiek pārdoti 1,5 miljoni biļešu — šogad recesijas dēļ tas var samazināties vismaz par 10 procentiem, bet kopumā tuvāko divu gadu laikā — par 8—20 procentiem. Savukārt sponsoru atbalsts var kristies par 15—50 procentiem. Finansiālo grūtību dēļ no dalības festivālā var atteikties daudzi mākslinieki un kolektīvi, pauž bažas Fringe rīkotāji. Tikpat nestabila izskatās arī prestižā Edinburgas starptautiskā festivāla (tas notiek vienlaicīgi ar Fringe — abi notikumi papildina viens otru) finansiālā situācija. Festivāla gada budžets ir deviņi miljoni mārciņu (lielā mērā tie ir sponsoru līdzekļi), vērienīgu operas un teātra iestudējumu, kā arī lielkoncertu rīkošanā nozīmīga loma ir privātā sektora finansējumam. Festivāli Edinburgai ir viens no lielākajiem peļņas avotiem — pilsētas ieguvums no tiem ir 170 miljoni mārciņu gadā. Ja cietīs festivāli — cietīs arī pilsēta. Trauksme Vīnē "Katastrofa," raksturo krīzes ietekmi uz slaveno Vīnes mākslas muzeju Albertina tā direktors Albrehts Šrēders. Dažu nedēļu laikā Albertina zaudēja sponsoru atbalstu par vismaz diviem miljoniem eiro. Kāds turīgs Eiropas mecenāts pagaidām atteicās piešķirt muzejam apsolīto miljonu fotomākslas kolekcijas veidošanai, kāds Austrijas uzņēmums, kas ik gadu bija piešķīris Albertina miljonu eiro laikmetīgās mākslas darbu iegādei, paziņoja, ka 2009.gadā finansējumu nenodrošinās. Vēl viena banka pirms dažiem mēnešiem solīja pārskaitīt muzejam 500 000 eiro, bet, visticamāk, dāvinājums netiks saņemts. Divas lielas izstādes — Gerharda Rihtera retrospekcijas (atklāšana 30.janvārī) un Rembranta laikmets (atklāšana 4.martā) — Albertina organizē vispār bez sponsoru līdzdalības. Katru ekspozīciju veido vairāk nekā 160 darbu — citos apstākļos šīm izstādēm atbalstītāji noteikti atrastos. Decembrī A.Šrēders paziņoja, ka Albertina budžets nākamajos trijos gados tiks samazināts kopumā par 12 miljoniem eiro. Jau atcelta vācu gleznotāja Jērga Immendorfa izstāde, kuru bija plānots atklāt septembrī. Lai gan Albertina ir valsts muzejs, tā darbību nodrošina arī privātfinansējums.ASV muzeji ekonomēs, bet paplašināsies Ievērojamu kritumu krīzes apstākļos piedzīvojis mākslas tirgus Krievijā, Ķīnā un Indijā — valstīs, kas pēdējos gados demonstrēja straujāko attīstību. Turpmākajos gados cietīs arī ASV muzeji — gan grandi, gan mazie un vidējie. The Art Newspaper pētījums atklājis, ka lielākā daļa muzeju zaudēja līdz pat 20 procentiem savu uzkrājumu fondu vērtības (šos fondus veido galvenokārt sponsoru līdzekļi, ziedojumi u.c.). Finansējumu muzejiem samazina gan valsts un štatu valdības, gan korporatīvie atbalstītāji. Gandrīz visos ASV muzejos budžets tiks samazināts par 5—20 procentiem. 2010.gadā samazinājums var būt vēl lielāks. Muzeji cenšas samazināt izdevumus un pārskata programmas. Tomēr varenākās institūcijas — Gugenheima muzejs, Metropolitēna muzejs, Modernās mākslas muzejs MoMA, Losandželosas mākslas muzejs LACMA un citi — cer, ka tiem nenāksies atlaist pārāk daudz darbinieku un sašaurināt izstāžu un citu aktivitāšu programmu. Pēdējo reizi ASV muzeji izjuta tikpat nopietnas problēmas pēc 11.septembra terora aktiem Ņujorkā, taču tās tika pārvarētas un Amerikā sācies muzeju celtniecības un paplašināšanas bums. Tas neapstāsies arī pašreizējos apstākļos, bet attīstības tempi palēnināsies, paredz eksperti. Sentlūisas mākslas muzejs pagaidām apturējis plānu, kas paredzēja piebūves izveidošanu par 125 miljoniem ASV dolāru — to projektējis prestižās Stērlinga balvas ieguvējs Deivids Čiperfīlds. Losandželosas muzejs LACMA apturējis viena spārna renovāciju, taču joprojām plāno līdz 2010.gada vidum uzbūvēt jaunu izstāžu paviljonu, ko projektējis itāļu arhitekts Renco Piano. Sinsinati mākslas muzejs iesaldējis renovācijas un paplašināšanas projektus, tikmēr Maiami mākslas muzejs drīzumā paziņos datumu, kad tiks sākti Šveices arhitektu Žaka Hercoga un Pjēra de Merona projektētās ēkas būvniecības darbi. Bostonas tēlotājmākslas muzejs turpinās paplašināšanas darbus, kā paredz Normena Fostera projekts.