Latviešu spogulis

Ko ņematies!? :) Labāk paskatieties, kādas SMUKAS tautumeitas!!! :)

Latvieši jau vienmērt ir gribējuši ar kaut ko palielīties.Un tas ir normāli! Latvieši ir maza tauta,tāpēc kaut kaqs ir vajadzīgs LIELS!

Vienīgais patiesi vērt'īgais pasākums dziesmusvētku laikā bija Saules dziesmas Universitātes aulā un paldies Mārim Sirmajam un visiem, kas tur līdzdarbojās. Lai kā mēs slavētu Dziesmu svētku koncertus, ir jāsaka, ka ar mūziku tam, kas notiek Mežaparka estrādē ir diezgan maz sakara. Tas tomēr ir masu pasākums. Pārdomās par to, kas mums ir dziesmu svētki šodien, radās dažādi secinājumi. Vienam tā ir iespēja atrauties no govs astes un ģimenes rūpēm, citam kopā būšanas prieks, bet, manuprāt mūzika vai deja kā pašvērtība'vairumam dalībnieku nebūs galvenā motivācija. Un tā rezultātā gribas jautāt, vai ar grandioziem svētkiem mēs nekompensējam savu ekonomisko nevarēšanu un varbūt arī zināmu aprobežotību daudzās lietās. Varbūt tas mums ir nepieciešams kā kolektīvs psihoterapijas seanss, lai sev apliecinātu, ka mēs vismaz kaut ko varam...

Gailīte:Taisām daudz dekorāciju un par maz vietas atstājam dziļumam un klusumam. Vienkāršs un precīzs komentārs. Uzslava!

Nu nedemonstrējiet šeit savu stulbumu un gara nabadzību !!!

Neklausīsimies uz pārgudriem kritiķiem un jauninātājiem, bet dziedāsim to , kas mums patīk un kas mūs vieno ! Tas kultūras mantojums nevar būt atkarīgs no laicīgiem prātojumiem, jo viņš nāk mums līdz no pagātnes - no sentēvu dziedāto tautasdziesmu rašanās laikiem. Tas ir mūsu sirdīs un - varbūt, pat mūsu etniskajā genofondā. Un latviešu kultūras mantojuma "iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā" - vēl nenozīmē, ka visa "cilvēce" to turpmāk varēs "bagātināt" ar komerciāliem šoviem, vai atsevišķu indivīdu meistarstiķiem. Tas ir nacionālas kultūras mantojums un var attīstīties tikai nacionāli, kā tās garīga vērtība.

Visi tikai runā par dziesmu, varētu padomāt, ka deja vispār nav bijusi!!! Ne tikai šaja rakstā, bet vispār presē maz paradās raksti par deju koncertiem, kas arī ietver dziesmu, kustibu, attiecības, prieku un visu kas saistīts ar dejošanu. Skumji... Dziesma arī bija skaista, bet deja taču arī bija, vai man tikai izlikās, ka es pati piedalījos, vabūt nosapņoju :(

Ļoti labi-kā Pauls teica nakti pēc noslēguma koncerta, svētki paies, mēs kādu nedēļu viens otru lamāsim, pēc tam visu aizmirsīsim un pēc 4 gadiem sāksim no jauna.Viņam var piekrist. Protams,svētki nekad nav vienādi, ir vajadzīgi meklējumi,jauninājumi un jāpiekrīt laikrakstā publicētajam NN atzinumam, ka visu nosaka gaume un dramaturģiskā attīstība, jeb vienkāršāk sakot režijas profesionālisms.Arī iepriekšējās recenzijās pēc atklašanas koncerta nu jau atklāti tiek pateikts ka šitām "polit,biznes,korporatīvajām saitēm" jāpieliek punkts. Nu kas Zīvere par režisori? Bija neslikta dziedātāja, kas kaut kādā neklātienē Maskavā beidza masu pasākumu režiju-es zinu kā un ko mācīja masu pasākumiem padomju laikos,kam bija totalitaras ideoloģijas nesēja nozīme, nav viņai nekāda ķēriena-tas ir bijis redzams visus šos gadus Mikrofona koncertos u.c, lai tak dāmīte apkalpo korporatīvos biznesa slēgtos vakarus, nav jamaisās pa dziesmusvētkiem ar nedabīgam gaismām, bildēm un harēma ainām.Cepuri nost visu dejusvētku koncertu režisoru priekšā, lai ari Naumanim nepatika "No sirsniņas sirsniņai", tas protams tieši dejas-horeogrāfijas ziņā neturēja līdzi abiem pārējiem, bet kā tāda mazliet cita vieglprātīgāka nots nebija slikts.Kaut arī noslēguma koncerts bija labs, tomēr tas neizslēdz joprojām neatrisināto problēmu ar estrādes akustiku, tā bija pagājušajos svētkos, tā šajos.

Jā,jā,iekļaut repertuārā tautu draudzības dziesmas,piem.,"varen plaša""častuškas", jaunvalodnieku veikumu-busuļa "Davai...",tak neaizmirstiet multikultūrismu iepīt...!""""Drusku bail: vai ar ļoti nostrādātajām lietām (režiju, vizuāliem efektiem, arī disciplinēšanu) nepazūd Dziesmu svētku gars, kur izpaužas tautas mentalitāte? Kopīgās sadziedāšanās ieguvums: cilvēki jūtas sirdī labi un piederīgi tautai, ģimenei. Bet vai tās ieviešana visur un ar "līdzdziedamo repertuāru", nepalētinās tautas gaumi? Vai nepazūd svētuma sajūta, ko piedzīvojam kad katram vārdam, kopskaņai, dziesmai kā idejai ir daudz lielāks, būtiskāks saturs? Popkultūrai bez domāšanas var šlāgerēt līdzi, bet mūsos pazūd stingrais, lepnais arājs, kam cīrulis gaisā ir vislabākā dziesma, kurš zina un sajūt vidi un laiku. Taisām daudz dekorāciju un par maz vietas atstājam dziļumam un klusumam.""""...nedrīkstētu aizmirst zemnieku kori "kā lai prieks nav dziesmu dziedāt...bailes prātu nenomāc,nenomāc",lai nepazūd "" stingrais, lepnais arājs, kam cīrulis gaisā...kurš zina un sajūt vidi un laiku.....". No jaunrades varētu "Piena kanna Rīgas ielās lejas...",par teritoriālo reformu vai ko vēl mūsdienīgāku-Kalvīša operu "Latvieši muļķi".

Piekrītu Ķīlim par to sakrālo pasākumu - Dziesmu svētki ir latviešu publiskais rituāls, bet man gan butu grūti iedomāties, ka tas izzustu līdz ar iestāšanos Eiropas savienībā. Jo to cilvēku, kas kādreiz ir iesaistījies šajā rituālā, nekas neapturēs to atkārtot vēlreiz ... Un līdz ar to, ja mēs gribam vēl ilgi dziedāt līdzi Dziesmu svētkos, ļoti svarīga ir jaunatnes audzināšana no mazām dienām. Ja mēs neparādsim, cik unikālas ir šīs sajūtas, viņi to tā arī nekad neuzzinās un nevēlēsies uzzināt, un būs savā ziņā dzīvē 'apdalīti'.

...Guntis Skrastiņš kā vadītājs... --------------------------------------------- toties reti piemērots kolchozu rīkoto dzerstiņu vakaru vadītājs tur arī viņa vieta bet ko lai cilvēks dara kā lai pelna maizīti ja kolchozu vairs nav ...

NOST AR SIRMO!!!!!