Mariss Jansons. Man ir viens sapnis, sens sapnis

Pauls kā pianists ir "zvaigzne" tikai savu dziesmiņu spēlēšana, lūdzu, nedevalvēsim jēdzienus "pianists" un "pasaules mērogs".

Tomēr labi, ka Mariss Jansons intervijā atzinies cienām Raimondu Paulu! Kā pianists savā žanrā Pauls ir pasaules mēroga zvaigzne. Tikai te, Latvijā, laikam maz kas to spēj novērtēt, pie tam publikai traucē pārējās lietas, kas par Paulu zināmas.

Izcils cilvēks. Dieva svētību un sirdsapziņas skaidrību....

Braukt uz Minheni vai Ņujorku jau daudz patīkamāk kā braukt uz Peterburgu, it sevišķi ja var to visu apvienot ar izrādi Met operas namā, kā to nesen darīja Maskats. Noklausīties mūsu zvaigznes vienmēr ir patīkami, bet pamatojums braucienam uz Ņujorku izklausās daudz nopietnāks ja tur arī tiek pieminētas svarīgas sarunas ar Jansonu....Nu nebrauca Maskats par savu naudu uz Ņujorku, un domāju, ka Vaivode arī no LNO līdzekļiem ne vienu vien reizi ir pabraukājusi, ja LRadio nav bijusi spējīga segt izdevumus.

"Diena" domājusi, ka gudrie zin un muļkiem nav jāzina, ka Gunda Vaivode ir Radio 3 direktore (viņai nav jāmuzicē daudzās darba vietās lai nopelnītu iztiku).

Nu ja "Guna ar vīru braukā par savu naudu", tad jāsecina, ka nabaga māksliniekiem klājas itin labi šajā valstī, vai nu arī ka Dailes teātrī un Latvijas Radio ir tomēr daži "izredzētie", vai nu arī ka "Guna ar vīru" paralēli nodarbojās ar ko citu, ne tikai ar mūziku.

Nu ''izstumtie''(ja runājam par maestro paaudzi)bija pavisam citi,ar tiem jau Amoliņa intervijas netaisīja,tā kā nesmīdiniet cilvēkus:))

Un paldies īpaši kulturālam eksemplāram "hjk".

Nomierinieties! Gunda ar vīru braukā par savu naudu. Ja viņa vēl papildus par to uzraksta Dienai, tad, cerams, saņem honorāru. Un IR svarīgi uzturēt Marisa saikni ar dzimteni. Dzirdēju Klasikā, cik ievērojami uzlabojusies viņa latviešu valoda, kas taču daudzu izstumtības (jā, jā - tā bija izstumtība) gadu gaitā bija padzisusi. Šajās dienās Mariss ar Elīnu Garanču muzicē Londonā... Un nekādu latviskumu ar varu nav iespējams uzspiest - tā domāt ir tīrā mietpilsonība. Paldies arī Maijai Amoliņai par konsekvento darbu latviešu mūzikas labā. Un paldies Bražes kundzei un viņas dzīvesbiedram - palīdzot Concertgebouw, viņa palīdz arī savai valstij (nebūtu netā, gribētu piebilst - jūs, stulbās vistas!).

Pievienojos! Lasīju interviju ar Jansonu pirms koncertiem Ņujorkā apmēram mēnesi atpakaļ. Intervētājs Jansonu sauc par "igauņu diriģentu, ar kuru saticies diriģenta mājās Pēterburgā. "Igauņu diriģents", protams ir intervētāja kļūda, bet "mājas Pēterburgā" gan ne. No G. Vaivodes intervijām rodas tā pati sajūta, kas savulaik no M. Amoliņas saldi patētiskajiem raidījumiem: mēs šim pasaules pilsonim ar varu gribam uzspiest latviskumu, ik pa laikam par sevi atgādinot ar kārtējo latviešu žurnālistu. Ļaujiet taču viņam mierīgi strādāt! Izteikt atzinību R. Paulam šajā snobiskajā laikā ir liela drosme. Par B. Braži gan nesapratu: vai viņas kā Latvijas vēstnieces nopelns ir Concertgebouw algu paaugstināšana? Kuras valsts labā viņa tad viņa tur pūlējās?

Man arī sen radās šāds jautājums. Šīs intervijas varbūt ir diriģenta vienīgā saite ar Latviju. Mums patīkami, ka pasaulē orķestra mūziķi pasakainu algu vietā pēksņi saņem vēl pasakainākas. Mani interesēja " Juventus" latviešu dienās Australijā un opera Honkongā. Bet nelaimējās atrast kaut ko šo muzikālo notikumu sakarā. vienīgi daži foto Australijā un 11 minūtes YouTube.

Interesanti, Latvijas Radio it kā liela krīze, naudas nav, bet Gunda Vaivode turpina apceļot pasauli tāpat kā agrāk. Te Minhenē, te Lucernā, te Nujorkā.... Kas maksāja viņai par šo braucienu uz Minheni, par biļetēm u.t.t.? Latvijas Radio? Diena? Šķiet, ka šajos laikos, kad žurnalisti iedziļinas katrā izdevumā un komandējumā (un kāpēc tikai politiķu izdevumos, radio un operas darbinieki taču arī ir valsts "kalpi") jautājums "kas maksā?" ir vietā. Ja maksā Latvijas Radio - tā ir izšķērdība. Lai Vaivode vienreiz maksā no pašas kabatas, varbūt braukās mazāk.

Nevajag pārprast,bijušos laikus atgādina apsaukāšanās,ja nedomā tā kā ludis.

Manuprāt ludim pilnīga taisnība. Un bijušos laiku tas nepavisam neatgādina - atgādinātu, ja aicinātu atkal iesprostot māksliniekus `laimīgajā padomju zemē`. Savukārt gudrītis, kas domā, ka ārvalstīs tikai pensionāri sastāda publiku, nav tālu no īstenības: darba cilvēki (arī ļoti labi situēti) reti var atļauties apmeklēt teātrus, koncertus, operas, izstādes u. tml. - viņi visu dienu intensīvi strādā un visbiežāk pēc tam grib tikai atpūsties vai izklaidēties, piemēram, labā restorānā ar kabarē programmu. Bet tas nenozīmē, ka viņi vispār neiet uz operu vai izciliem koncertiem. Pavisam nesen Mariss ar `bavāriešiem` bija Kārnegija zālē ( Lielajā zālē - 2, 804 sēdvietas; trīs koncerti 13., 14., 15. marts). Pārpildīts! Visu paaudžu ļaudis (jā, pavecāki - pārsvarā). Un vēl - `pensionāru publika` savu kultūras bagāžu nodod savām ģimenēm: nodod stilu, izpratni par vērtībām, garīguma atmosfēru, prasību pēc īstuma. Kas ir šie apmēram 10. 000 cilvēku pret Ņujorkas iedzīvotāju kopskaitu? Nekas! Bet viņi veido TO īsto pilsētu, bez kuras Ņujorka būtu tikai dzelzsbetona monstrs (akmens džungļi, kā pareizi novērojuši daudzi rakstītāji, kuri tomēr redzējuši TIKAI džungļus), bet Amerika - TIKAI Perisa Hiltone un Makdonaldss.

Tavs koments tā atgādina bijušos laikus,ka metas nelabi:(((