Mūzikas savpatnā patiesība

Biju 2. jūlijā. Fantastisks ģitārists, kurš patiesi pārsteidz ar profesionālismu vārda vispilnīgākajā tā nozīmē. Par cik gaidīju blūzu, tad lielākā daļa priekšnesuma tomēr bija brazīliešu deju ritmos, kas radīja nedaudz monotonu noskaņu un lielas ilgas pēc klasiskā džeza, kuru tanī vakarā tā arī nedzirdējām...Bet pilnīgi neakceptējama bija dziedātāja, kuras galvenais mērķis bija groteska vaibstīšanās, kas vispār nesakrita ar mūziku. Bija tāds iespaids, ka mūzika tika barbariski izvarota, ka dziedātāja tīši mīda kājām mūzikas būtību - saturu, emocijas, noskaņu, estētisko pusi, ja vēlaties , u.t.t. Vienīgi āttrunas epizodes bija apbrīnojamas, jo agrāk nedzirdētas. Atstāja ļoti vulgāru iespaidu, nerunājot par tērpu, un kompleksu trūkumu tādā mērā, ka tas izraisa vienīgo vēlēšanos - tūlīt pat aiziet...Pianists profesionāls, bet var patikt tiem, kam harmonija nav primāra, bet gan melodiskie rečitatīvi - monotoni un stipri intelektuāli. Pietūka sulīgums, siltums, harmoniskā noskaņa, kuras tā arī nebija...