Parasta vienaldzības, sliktas izpratnes un neskaidru akcentu deva padarīja šos sižetus tik ikdienišķus, kā viss pārējais lielākajā daļā ziņu raidījumu.Es nepastāvu uz to, ka televīzijai vajadzētu uzjundīt manas atmiņas un sižetiem vajadzētu ar tām saskanēt. Tikai ne to! Ar savām atmiņām tikšu galā pati! Bet uzskatu, ka notikuma vienreizīgumu (lai kāds tas būtu), tā nozīmi un būtību TV ziņās vajadzētu atspoguļot. Bet tā no arhīva paķertā vizuāli diezgan garlaicīgā sapulce, dažas frāzes un daži pieminēti cilvēki, par kuru nozīmi nebija nekādu skaidrojumu, tad vēl viena garlaicīga sapulce, kurā to visu atceras, – tāds iespaids paliks par šo radikālo Latvijas vēstures pagriezienu pēc vakardienas ziņām. Tā ir notikumu fragmentācija, teiktu mediju teorētiķi, ja notikums tiek parādīts kā atsevišķu drumslu čupiņa, bet jebkādas savstarpējās saistības un bez sakara ar mūsdienām. „Panorāma” gan sniedza plašāku ieskatu, bija iekļāvusi vairāk viedokļu, tomēr žurnāliste Zane Peneze, skaidrojot šo notikumu, vismaz divas reizes savā tekstā izmantoja atstāstījuma formu ar vārdu „esot”, kas parāda nepārliecinātību, nedrošību, jā, zināmu vienaldzību. Sak, kaut kas esot bijis, bet nekas jau nu īpašs, tāpēc te tāds neliels sižetiņš ziņu otrajā pusē. Savukārt LNT programmas vadītājs Andris Auzāns, pārejot pie nākamās ziņas, tā arī sacīja: „Latvijas iedzīvotājiem interesē pašreizējie notikumi”. Viņam var piekrist, bet tas jau nenozīmē, ka vēsturei vairs nav nekādas nozīmes. Jā, vēsturiski sižeti ir grūti veidojami, tas ir pārbaudījums žurnālistu izpratnei, ieinteresētībai, spējai vēsturi sasaistīt ar šodienu. Manuprāt, vakar ziņu dienesti palaida garām lielisku iespēju ar savu profesionālismu iezīmēt šo notikumu. Pēc drosmes, radikālisma un nozīmes tas tomēr bija krietni būtiskāks, nekā, teiksim, Zatlera bildes iemešana podā, prinča Čārlza iepļaukāšana ar neļķēm un pat demonstratīva praida atbalstīšana/noliegšana. Tikai TV ziņas to sakošļāja tāpat kā kārtējo stāstiņu par tēmu sēdēt vai tomēr nesēdāt zālē pie Operas Žēl, ka tā. Vēsture ir modē, it īpaši medijos. Tas ir kaut kas tik īsts, ka ļoti daudzi mediji iekļauj savā saturā vēsturiskus stāstus, jo tie piešķir oriģinālu, unikālu informāciju, vērtību un svaru. Bet vēsturiskus ziņu sižetus tiešām spēj izveidot tikai tie, kas vēlas iedziļināties.
Pagrieziens Latvijas vēsturē un parasta vienaldzības deva
Par laimi, es atceros LPSR radošo savienību plēnumu pirms 20 gadiem. Neteiksim, ka pārāk precīzi, vairāk izjūtu līmenī. Kā notikumu, pēc kura iepriekšējā dzīve vairs nekādā gadījumā nevarētu turpināties tieši tāpat. Kā drosmes demonstrējumu, kā radikālu izšķiršanos, kas var būt kā paraugs. Tomēr, vakar noskatoties ziņu programmu pakaļgalā novietotos LNT un LTV1 „Panorāmas” sižetus par šo notikumu, man likās, ka formālisma bija par daudz.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.