gada komunistu apvērsuma. Dvoračeku Vācijā savervēja ASV atbalstītais čehu izlūkdienests un pēc tam slepeni aizsūtīja atpakaļ uz Čehoslovākiju. Dvoračeks esot atstājis savu koferi pie kādas paziņas, kas dzīvojusi kopmītnēs, lai vēlāk vakarā atgrieztos. Policija viņu tur notvēra, pratināja, spīdzināja un piesprieda nāvessodu, ko vēlāk samazināja uz 22 gadu cietumsodu. Viņu atbrīvoja 1963.gadā, tieši pēc Kunderas debijas romāna “Joks” publicēšanas. Jaunībā Kundera bija dedzīgs komunists, rakstot dzejoļus un dziesmas, kas cildināja komunistu režīmu, taču nokļuva melnajos sarakstos pēc padomju invāzijas 1968.gadā kritizēšanas. 1975.gadā Kundera aizbēga uz Franciju, kur četrus gadus vēlāk viņš izdeva grāmatu “Smieklu un aizmirstības grāmatu”, kur apraksta savu tautiešu pretošanos padomju režīmam. 1983.gadā sekoja vēlāk ekranizētais romāns “Esības nepanesamais vieglums”, kas Kunderu padarīja pasaulslavenu.Policijas ziņojumu, kurā uzrādās, ka Kundera bijis ziņotājs, atklāja Adams Hradileks no Totalitāro režīmu studiju institūta Prāgā. Kundera sākotnēji neatbildēja uz laikraksta Respekt lūgumu komentēt minēto ziņu. Totalitāro režīmu studiju institūts paziņojis britu raidsabiedrībai BBC, ka neesot iemeslu apšaubīt policijas ziņojumu. Dokumenta kopija ir publicēta čehu medijos. Tā skaidri uzrādot autora vārdu, dzimšanas datumu un vietu. Pirmdien Milans Kundera tomēr pārtrauca savu klusēšanu, lai noraidītu Adama Hradileka apgalvojumus kā “melus”. “Esmu pilnīgi šokēts un neko tādu negaidīju. Neko tādu līdz šim nezināju un nekas tāds nav noticis,” sacīja rakstnieks telefona intervijā Čehu ziņu aģentūrai. “Es vispār nezināju to personu [Miroslavu Dvoračeku],” sacīja Milans Kundera. Laikraksta Respekt raksts esot “slepkavības mēģinājums”. Savukārt Dvoračeks dzīvojot Stokholmā un saskaņā ar Respekt atsakoties runāt par savu arestu un gadiem cietumā.
(precizēta 1.rindkopa, papildināta 1. un 2.rindkopa)