Piektdienas vakarpusē sāksies gaismas festivāls "Staro Rīga"

Tur savulaik baznīcu logos tika liktas aizdegtas sveces, un tā šī tradīcija pārauga gaismas festivālā. Šādi gaismas festivāli tiek rīkoti arī citās Eiropas pilsētās." Savukārt Rīgā gaismas festivāls tiek rīkots pirmo gadu — ar domu, ka tas varētu kļūt par ikgadēju pasākumu. "Šogad sakritis tā, ka tas tiešām ir par godu valsts jubilejai. Bet vispār būsim reāli: kad pagājusi vasara, vēl nav iedegts Ziemassvētku apgaismojums un uzkritis sniegs, vakaros ir tāds tumšs un nepatīkams laiks, gandrīz ikvienam iestājas rudens depresija, kad neko negribas darīt. Tādēļ, mūsuprāt, šis tiešām ir labākais laiks gaismas festivālam." Tiesa, Rīgas festivāls dažā ziņā atšķirsies no citur ierastajiem, kur ar gaismas palīdzību tiek veidoti dažādi mākslas objekti — tiks izgaismotas ēkas un objekti, kas iekļaujas pilsētvidē. Turklāt esot jāatceras, ka vārds "gaisma" sevī ietver ļoti daudz dažādu iespēju — sākot ar jau tradicionālajiem prožektoriem, kas izgaismo ēkas fasādi, un beidzot ar lāzeriem. Taču šādu festivālu laikā ēkas iespējams izgaismot arī ar videoprojekciju palīdzību, ar lielajiem diapozitīviem vai pie ēku fasādēm vienkārši piekarot lampiņas. "Vairākus objektus tiešām pārvērtīsim ar lāzeru palīdzību, taču tiks izmantota arī dzīvā uguns — lāpas un svecītes. Iespēju ir bezgala daudz." No jūgenda līdz Zaķusalai Sākot ar piektdienas vakaru, Rīgā būs izgaismots 31 objekts. "Patiesību sakot, mums te būtu ko darīt desmit gadus, jo uz katru ēku var paskatīties daudz un dažādos veidos," Mārcis smejas, piebilstot — katram māksliniekam, kas piedalās festivālā, ir savs skats uz šo pasākumu, un iesaistījušies šogad ir pazīstami mākslinieki — Gints Gabrāns, Jānis Mitrēvics, Normunds Bļasāns un citi. "Šis festivāls ir iespēja izteikties arī cilvēkiem, kas ikdienā strādā par gaismotājiem teātrī vai koncertos. Tagad viņi savu mākslu varēs rādīt pavisam citos apstākļos, un arī skatītājiem tas neapšaubāmi būs interesanti." Izgaismota tiks gan jūgenda Rīga — Alberta iela, gan Latvijas Nacionālā opera; interesants gaismas objekts būs pie Kongresu nama un Anglikāņu baznīcas iekšpusē. "Visu pagaidām negribu atklāt, un nosaukt vienu vai dažus interesantākos objektus nemaz nav iespējams — katrs no tiem būs pavisam citāds." Aizrāvies ar stāstīšanu, viņš atklāj, ka īpašs objekts noteikti būs Vanšu tilts, kas ar lāzera palīdzību izskatīsies pavisam savādāks nekā ikdienā. "Ir tā, ka daži objekti, kurus bijām domājuši iekļaut savā festivālā, jau tiek izgaismoti — piemēram, TV tornis, televīzijas ēka Zaķusalā, Melngalvju nams." Iespējams, rīdzinieki jau pamanījuši, ka vakaros reizi stundā tas tiek izgaismots. Taču pēc festivāla organizatoru lūguma Melngalvju nama vadība bijusi pretimnākoša un piekritusi gaismas priekšnesumu atkārtot ik pēc piecpadsmit minūtēm. Interesants gaismas objekts būs vērojams arī virs topošās Nacionālās bibliotēkas ēkas. "Domāju, tas būs izaicinājums arī fotogrāfiem — mēģināt to visu iemūžināt..." piebilst Mārcis. Tā kā Untitled atbalsta zaļo domāšanu, šis festivāls nebūs pārmērīga elektroenerģijas tērēšana, kā varbūt kādam gribētos domāt. "Izmantojam jaunākās tehnoloģijas — piemēram, LED prožektorus un tamlīdzīgi. Tādēļ cilvēkiem tiešām nevajadzētu raizēties par enerģijas vai naudas šķiešanu krīzes apstākļos." Būtiski — visi objekti ir izstaigājami kājām! Daudzviet Rīgā varēs tikt pie bukletiem, kur būs publicēts izgaismoto objektu saraksts un karte ar trim maršrutiem, tādēļ katrs pats varēs izvēlēties, kādā secībā Staro Rīga objektus aplūkot. Mārcis ir pārliecināts — būs nepieciešami vismaz divi trīs vakari, lai visu kārtīgi izstaigātu un apskatītu. "Iedomājieties: mums ir piecas brīvdienas, kuru laikā, tēlaini izsakoties, notiek trīsdesmit viens gaismas "koncerts"!" producents izsaucas. Karte un visu izgaismoto objektu saraksts tiks publicēts arī laikrakstā 5min un festivāla mājaslapā — www.staroriga.com. "Atceros, kā bērnībā, braucot pa Brīvības (toreiz — Ļeņina) ielu, teicu mammai, ka gribu redzēt virs ielas izkarinātās zilās zvaigznītes. Vai arī to, kā stundām ilgi varēju vērot neona ugunsdzēsēju virs ēkas pie Vērmaņdārza… Tie bija svētki, jo tas bija kaut kas ārpus ierastā pelēcīguma. Tā arī tagad — gribējām cilvēkiem sagādāt svētkus," — tā Mārcis Gulbis.