Piņķis nav dusmīgs

Laba recenzija, tomēr gribas padiskutēt par tajā minētajiem izrādes "trūkumiem". Sākums man nebūt nešķita vienmuļš. Tā ir slavenā angļu garlaicīgā svētdiena, kas šajā izrādes eksistencē ir tik atpazīstama - "darba brīvdienas" vai tās, kurās cilvēki nezina - nu ko kopā varētu darīt. Man šī aina šķita iekšēji piepildīta. Par otru iebildumu - jā, Latvijā nav aristokrātijas (Lielbritānijā tā droši vien dažās izpausmēs ir ne visai "gudra" kā Naidžels, tomēr tai ir ilgstošākas kultūras saknes un zināms pamats justies pārākiem), bet vai tad nav iespējams saskatīt mūsu pašpasludināto "augstāko aprindu" tukšumu? Ja šie angļi ir garlaicīgi, tad mūsējie - arī garīgi ne visai apdāvināti, bez izglītotībasun uzbāzīgi. Lai kāds būtu Džimijs, viņa intelektuālo pārākumu jau nenoliedz, vai ne? Diezgan viegli var saprast, ka Latvijas situācijā viņu šādas aprindas var kaitināt vairāk un pamatotāk.

Mazliet pārsteidz, ka režisors izrādi pieteicis kā nostalģisku skatu uz divdesmitgadnieku paaudzi, jo šī tēma skar cilvēkus līdz pat sirmam vecumam. Spēles laukumā tomēr redzami trīsdesmitgadnieki... Vai. nu vai kads jaunums! Ta tak nav recenzija! Katru dienu uz visam LV skatuverm spele par so vecumu vecaki cilveki! Vai ta kadam vispar ir 20 LV teatri spelejosam? Autore, kurai ticeju sak zaudet profesionalitati. Kads sakars profesionlama aktierim ar vecumu? Kads?