Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Pretnis sliktajām ziņām

Latviešu dziedātāju un diriģentu vārdi Eiropas operfestivālos

Vai esat pamēģinājuši saskaitīt operas festivālus pasaulē? Tie tuvojas simtam. Vasaras sezonā īpaši aktuāli ir brīvdabas festivāli ar skatuvēm gleznainā dabā, vēsturiskos amfiteātros, piļu drupās, īpaši šim nolūkam pielāgotos pilsētu laukumos vai citās vēsturiskās vietās. Iestaigātākie opermīļotāju ceļi Eiropā ved uz Zalcburgu vai Brēgencu Austrijā, uz Eksanprovansas un Monpeljē festivāliem Francijā, Glainbornas festivālu Lielbritānijā, Veronas arēnu Itālijā, Savonlinnu Somijā. Vāgnera fani gadiem gaida rindā uz Baireitas festivālu. Bet tās ir tikai dažas no vietām. Šoreiz vien neliels ieskats, kura fokusā spožākās Latvijas balsis.

Zalcburgā debitēs trīs

Slavenajā Zalcburgas festivālā, kura publiku nebaida pat biļešu dārdzība, nu jau vairākkārt skanējušas latviešu balsis. Publikas mīluļi tur ir mūsu Elīna Garanča un pasaulslavenais diriģents Mariss Jansons, atkārtoti atgriezusies arī Inga Kalna, kā zvaigzne uzmirdzēja Maija Kovaļevska, pērnvasar debitēja Aleksandrs Antoņenko, koncertējis vijolnieks Gidons Krēmers. Šovasar Zalcburgas debijai gatavojas trīs mūsu jaunie mākslinieki. Starptautiski jau augstu novērtētajam soprānam Marinai Rebekai debija būs divkārša, jo pirmizrādei Zalcburgas festivālā viņa gatavo jaunu lomu — Anaju (Mozus brāļameitu) Dž.Rosīni operas Mozus un Faraons jauniestudējumā. Belkanta meistara drāmā ar Vecās derības sižetu M.Rebeka izspēlēs aizkustinošu mīlas stāstu ar Amenofisu, Faraona dēlu. Mīlestība pret nelokāmu uzticību savai tautai ir šīs drāmas dilemma. Izaicinājums ir īpašs, jo jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Rikardo Muti — slavenais itāļu maestro, kura pērnvasaras iestudējums Zalcburgā, Dž.Verdi Otello, izpelnījās pretrunīgu, pārsvarā kritisku vērtējumu. Festivāla mākslinieciskais vadītājs Jirgens Flimms, kuru asi kritizēja par izvēlēm pagājušajā festivālā, nu pats uzņēmies režiju. Titullomās būs Ildars Abdrazakovs (Mozus) un Nikola Alaimo (Faraons). Pirmizrādei 8.augustā Lielajā festivāla pilī sekos vēl piecas izrādes līdz 25.augustam.

Pāris mākslā un dzīvē, diriģents Andris Nelsons un soprāns Kristīne Opolais, arī Zalcburgā muzicēs kopā. Ungāru romantiķim F.Listam veltītajā koncertu sērijā Mocarta mājā 1.augustā A.Nelsons ar orķestri Camerata Salzburg atskaņos F.Lista un D.Šostakoviča darbus.

K.Opolais būs soliste Šostakoviča 14.simfonijā. Festivāla beigām pietaupīta A.Nelsona skolotāja pasaulslavenā M.Jansona viesošanās kopā ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, kurš viņa vadībā Gramophone žurnāla pasaules mūzikas ekspertu aptaujā pacelts šobrīd pasaulē vislabākā simfoniskā orķestra godā! Viņa diriģētajā koncertā 29.augustā Lielajā festivāla pilī skanēs Vīnes klasiķa J.Haidna simtā — Militārā simfonija (Sol mažorā) un D.Šostakoviča 10.simfonija.

Festivāls ilgs no 25.jūlija līdz 30.augustam, un tā operas sadaļā šoreiz dominē baroks un klasicisms. Top baroka meistara G.F.Hendeļa oratorijas Teodora teatralizējums Kristofa Loija režijā ar Aivaru Boltonu pie diriģenta pults. Līdzās V.A.Mocarta Cosi fan tutte jauniestudējumam diriģenta Adama Fišera un kontraversālā režisora Klausa Guta režijā likts Mocarta operas Figaro kāzas atjaunojums tā paša režisora skatījumā. Bēthovena Fidelio koncertizpildījumu, kurā dziedās Valtraude Meijere, diriģēs Daniels Barenboims. XX gadsimtu pārstāvēs Luigi Nono. Al gran sole carico d"amore, kur mākslas tekstā atrodams viss no Bertolta Brehta un Maksima Gorkija līdz Kārlim Marksam, Ļeņinam, Fidelam Kastro un pat Če Gevaram… Par sekssimbolu operā izdaudzinātā Anna Ņetrebko izpaudīsies kā kamerdziedātāja, Daniela Barenboima pavadījumā 17.VIII izpildot krievu klasiķu dziesmas.

Festivālā Austrijā, Santmargaretenā tikko uzstājusies Elīna Garanča. Un jau šonedēļ, 14.jūnijā, viņa krāšņos Vācijas kūrortpilsētas Bādenbādenes festivālu, kur būs Šarlote Ž.Masnē operā Verters. Pēc tam viņa būs Karmena fantāziju īpaši rosinošā vietā — Karakallas termās (29., 31.VII, 2., 7., 9.VIII). Aleksandrs Antoņenko, tikko Drēzdenē nodziedājis Otello, operfestivālā Minhenē 18. un 22.jūlijā atveidos Ismaila lomu Dž.Verdi operā Nabuko. Pučīni festivālā komponista dzimtajā Torredel Lago jūlijā debitēs Maija Kovaļevska — Mimī lomā operā Bohēma.

Ziemeļu dabā un mūros


Dabas radītā amfiteātrī, kuru pirms 360 miljoniem gadu Dalhallā (Zviedrijā) izveidojis meteors, bet pēc tam piepalīdzējis cilvēks, biežs viesis agrāk bija Latvijas Nacionālā operas trupa. Mūsējie šoreiz dziedās tuvāk sasniedzamā gleznainā vietā — Operas dienās Kuresārē, kas Sāremas salā (Igaunijā) notiks no 21. līdz 26. jūlijam, atrādot R.Vāgnera Klīstošo holandieti, Dž.Pučīni Turandotu un Dž.Verdi Rekviēmu. Tikmēr mūsu Operas līdzšinējais galvenais viesdiriģents lietuvietis Ģintars Rinkevičs viens dosies muzicēt Dalhallas klintsbedres 60 metru dziļumā, kur šovasar vispār izrādīs tikai vienu operu, V.A.Mocarta Burvju flautu (7., 8., 14., 15.VIII). To sola kā piedzīvojumu, jo iestudējumu veidojis norvēģu režisors, izaicinātājs Steins Vinge. Latvijas Radio koris šovasar atkal viesosies Monpeljē festivālā Francijā. Valsts Akadēmisko kori Latvija komponists Rodions Ščedrins izvēlējies viņam veltītajā Reingavas mūzikas festivālā Vācijā, kur Eberbahas klosterī Māra Sirmā vadībā skanēs oratorija Apzīmogotais eņģelis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja