Tieši šī tolaik jaunā nīderlandiešu fotogrāfa ļoti iecienītā grupa, pēc paša intervijā savulaik teiktajiem vārdiem, bija galvenais iemesls, kāpēc viņš 70.gadu beigās pārcēlās uz Angliju. Korbijnu var uzskatīt par vienu no veiksmīgākajiem Joy Division faniem, kuram palaimējās fiksēt grupu fotogrāfijās un būt blakus tās tik īsajā ceļā.
Dzīvo ātri, mirsti jauns
Filma perfekti liek izjust tieši šo «dzīvo ātri, mirsti jauns» fenomenu — tajā pārsteidzoši ātri, kad šķiet, ka viss vēl tikai sākas, pienāk mirklis, kad Ians (Sems Railijs), palicis mājās viens, apmet sev ap kaklu cilpu un divdesmit trīs gadu vecumā pamet šo pasauli. Īsa un klātienē nebūt ne tik daudzu pamanīta parādība, kas liek par sevi runāt gandrīz trīsdesmit gadu pēc fināla, ir vairāk tiesīga palikt vēsturē nekā glamūri ņirbošas superzvaigznes, kas vēlāk tiek pieminētas masīvās inerces iespaidā. Filmai par Kērtisu būtu grūti iedomāties piemērotāku veidotāju par Korbijns, kurš jau pats kļuvis par leģendu ar savām drūmi melnbaltajām fotogrāfijām un klipiem, kuros noskaņa konstanti saglabājas un mainās vien mūziķu sejas. Control viņš neuzsver savu tik atpazīstamo rokrakstu, ja nu vienīgi pieturas pie melnbaltās bildes, kas tik organiski saplūst ar Joy Division mūzikas apokaliptiskajām noskaņām.
Ambīciju izpausme?
Filma ir ne vien Korbijna personisko ambīciju izpausme, dāvana citiem Joy Division faniem un laba kino cienītājiem, tā ir trāpījusi īstajā laikā arī no muzikālo aktualitāšu viedokļa — Kērtiss ir modē vairāk nekā jebkad. Tagad jau megaslavenās grupas The Killers solists Brendons Flauerss iesākumā kopēja Kērtisa spokainās skatuves kustības un skatienu nekurienē. Joy Division noskaņas mūzikā šodien atdzīvinājušas grupas Interpol un Editors. Paši grupas Joy Division palicēji, kuri turpmāk darbojās un kļuva par zvaigznēm, kā New Order, pēdējo gadu koncertos spēlē daudz Joy Division dziesmu, un koncertā Vemblija arēnā pat pieteica sevi kā Joy Division, ko ilgi bez Kērtisa neiedrošinājās darīt. Parokoties britu 80.gadu postpankroka apcirkņos, mēs redzam, ka nepārprotamas Joy Division ietekmes saklausāmas gan vēlāko britpopa varoņu Pulp agrīnajos ierakstos, gan The Cure drūmākajos albumos. Stiprākie izdzīvo, bet rokmūzikas vēstures kursa obligātā sastāvdaļa Control ir reālistisks stāsts par to, cik trausli un jutīgi var izrādīties tās varoņi. Starp citu, drīz pēc filmas parādīšanās uz ekrāniem kāds pamanījās nozagt Iana Kērtisa kapa pieminekli.