Artūrs Reiniks: Tās manas mīļās balādes spēlēt negrib

"Es nebaidos to nosaukt par lielkoncertu, jo tur būs viskautkas - skaņas, gaismas, video. Ārprāts! Dobeles sporta centrā ir 1200 vietu, bet izpirktas 1400 biļetes. Tagad mēs intensīvi domājam par papildu vietām."Artūram šis ir patiesi zīmīgs gads - pirms 25 gadiem dibināta grupa Tērvete, 11.novembrī pilngadības (18 gadu) jubileju svinēs grupa Dobeles zemessargi, bet 30.decembrī Artūrs ar dzīvesbiedri Daci atzīmēs 35 gadu laulības jubileju. "40 gadu vecumā man likās, ka 55 gados jau būšu vecis, bet izrādās - nē, sāku uz dzīvi skatīties pavisam savādāk, jūtos iekšēji brīvāks nekā pirms gadiem desmit. Man ir sava vieta latviešu mūzikā, savā karjerā jūtos stabili, man ir sava auditorija, esmu pietiekami pazīstams, bet īpašumu un jahtu man nav," saka Reiniks seniors.Artūrs ir dzimis Ludzas pusē, bet piecu gadu vecumā, kad viņa tēvu uzaicināja strādāt par kolhoza brigadieri Auros, pārcēlās uz Zemgali, kur pabeidza Dobeles vidusskolu un mūzikas skolas akordeona klasi, bet vēlāk iestājās Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas pedagoģijas nodaļā. Bērnībā ģimenē Artūrs runājis latgaliski un atzīst, ka joprojām jūt sevī mutuļojam latgalieša asinis, kas velk uz  minorīgām noskaņām ar slāviskiem motīviem. "Man ļoti patīk krievu šansons, grieķu, bulgāru mūzika, smeldzīgās harmonijas, kas parauj dvēseli vaļā. Tajā pašā laikā manī ir pretpols - rakstu jestras, latviskas melodijas," stāsta vairāk nekā 200 dziesmu un 10 himnu autors.Artūrs atzīst, ka pēdējā laikā raksta tikai jautru mūziku, jo spiests pielāgoties konjunktūrai. "Tās manas mīļās balādes īpaši nespēlē, nav Latvijas Radio 2 formāts. Es jau arī saprotu, ka šoferītim, garas stundas sēžot pie stūres, diez vai baigo mundrumu uzdzīs mana dziesma par traģiskām attiecībām, viņam vajag ramtairīdi, tad ir cits asums! Latvija nav tik liela un bagāta, lai kā Krievija atļautos radio kanālu, kurā skan tika šansoni. Lai dziesmu spēlētu radio, rādītu televīzijā un arī pašam par tām nebūtu kauns, jāmeklē kompromiss. Piemēram, šobrīd rakstu dziesmu sirdij, zinot, ka topos tā neiekļūs."Artūrs atzīst, ka pēdējos gados tapušie trīs albumi kvalitātes ziņā esot vislabākie, ne par vienu no tiem nav kauns. "Tajos ir roka un popa elementi, tīri šlāgeriskas melodijas, kas strādā uz auditoriju. Lai jau tas meldiņš ir lēts, man svarīgi, lai tas ir garšīgs. Kad Mārtiņš Freimanis pirmo reizi noskatījās šlāgeraptauju, viņš teica: "Arča, izrādās, ka tur ir arī foršas dziesmas." Iepriekš bija pārliecināts, ka šlāgeri ir banāli un salkani, bet izrādījās, ka tajā katliņā viss ir iekšā."Artūrs prāto, ka šlāgeru popularitātes atslēga ir tajā, ka pie tiem dvēsele pielīp, un cauri, vairs netiec vaļā. "Man ir tāda minorīga balāde Tavas kāzas, kurā es aprakstu patiesu notikumu, pazīstu visus tā dalībniekus. Īsi sakot, kamēr puisis armijā, meitene apprecas ar citu, un viņš domā par to, kā ieradīsies tajās kāzās. Es saņēmu vairākas vēstules, kurās cilvēki rakstīja, ka ar viņiem noticis tāpat. Arī dziesmā Meitene no lauku balles aprakstīts reāls notikums, kura sižets man ļoti iepatikās. Bundzinieks ierauga meiteni, viņa uz bungām uzmet puķīti, acis sastopas, iet gadi, viņš apprecas, bet nespēj aizmirst meiteni. Klausītāji man rakstīja: tā ir dziesma par mani. Mums katram bijušas nelaimīgas mīlestības, romantiskas vilšanās, tāpēc dziesmās ir viegli atrast asociācijas ar savu pieredzi. Nav taisnība, ka tikai sievietēm patīk tās smeldzīgās dziesmas, arī vīrieši klausās, tikai neizrāda jūtas."Visu rakstu par Artūru Reiniku lasiet žurnāla Sestdiena 25.oktobra numurā!