Tomēr no vietējiem zemniekiem dzirdētais tirdzniecības stendos redzamās šiltes par ogu izcelsmi liek uzlūkot ar īpaši kritisku aci - lauksaimnieki ir nobažījušies par negodīgiem ārzemēs pirktu ogu un dārzeņu vairumtirgotājiem, kas, uzdodot savu preci par vietējo, izdomā atkal un atkal jaunus veidus, kā vazāt aiz deguna ne tikai pircējus, bet arī uzraugošās institūcijas.
Izplatīts negodīgu tirgotāju "triks" ir ārzemēs lielos apjomos iepirktu ogu un dārzeņu uzdošana par mazo zemnieku produkciju. Proti, pārpircēji, kam būtu jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), izliekas par fiziskām personām, kas gadā no pašu izaudzētās preces ietirgo ne vairāk kā 2845,74 eiro un līdz ar to ir atbrīvotas no nodokļu sloga. Vēl viens ieguvums no šādas krāpšanās ir patērētāju labvēlīgā attieksme, jo daudzi joprojām dod priekšroku Latvijas, nevis ārzemju precei. Uzmanīgu dara tas, ka Rīgas Centrāltirgū mazajiem zemniekiem paredzētas tirdzniecības vietas pērn tika pieprasītas arvien biežāk.
Zemnieku saeimas pārstāve Edīte Strazdiņa stāsta, ka rafinētākajās krāpšanas shēmās iesaistās tā dēvētie dīvāna zemnieki - zemes īpašnieki, kuri pašvaldībā pieprasa apliecinājumu, ka viņi savā zemes gabalā pārdošanai audzē, piemēram, zemenes, taču reāli ar lauksaimniecību nenodarbojas. "Šī prece pārsvarā ienāk no Polijas, varbūt arī Lietuvas. Ja pašlaik ir diezgan lielas kontroles arī nakts tirgū, tad, visticamāk, tādu preci pārkrauj busiņā kādam Latvijas zemes īpašniekam, kuram ir reģistrēta zemnieku saimniecība, bet kurš faktiski ir vairumtirgotājs un ar zemkopību nenodarbojas. Viņš preci aizved tālāk un notirgo. Latvijas zemnieki man ir stāstījuši, ka pārkraušana notiek gan uz ceļiem, gan māju pagalmos."
Lai kļūtu par šādu "dīvāna zemnieku", atliek aiziet uz pašvaldību un saņemt apliecinājumu, ka cilvēkam pieder zeme un viņš tajā audzē konkrētos produktus. Vai tur patiešām kas aug, pašvaldības parasti neuzrauga. PVD Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļas vadītājs Artis Melderis rāda fotogrāfiju ar kādu stendu, kur glīti izkārtoti tomāti, gurķi, zaļumi un citi dārzeņi ar labi manāmu uzrakstu "Latvijas". Nākamajā attēlā redzams zemes gabals, kas uzrādīts kā šo produktu izcelsmes vieta, — zaļajā laukā no stendā redzamajiem labumiem nav ne vēsts. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova norāda, ka pašvaldībām būtu jāvelta lielāka uzmanība mazo zemnieku uzraudzībai. "Ja pašvaldība iedod atļauju, tad būtu arī jāuzrauga, kas tur tiek audzēts. Bet viņi dod tās atļaujas pa labi un pa kreisi, saņem par to naudiņu, ne mazu naudiņu, bet kontroles nav."
Pieķert tik smalkus "shēmotājus" nav viegli, jo galvenā pazīme, pēc kuras viņus iespējams "atkost", ir mazam audzētājam neraksturīgi liels pārdoto preču apjoms. Taču to var pamanīt tikai tad, ja šāds krāpnieks ilgākā laika posmā vairākkārt iekrīt acīs Valsts ieņēmuma dienesta (VID) inspektoriem un viņiem rodas aizdomas, ka šis tirgotājs jau sen ir ietirgojis vairāk par gadā atļauto summu (2845,74 eiro), no kuras nav jāmaksā nodokļi. Citādi pamanīt šādus krāpniekus ir grūti, jo mazajiem zemniekiem, par kuriem viņi uzdodas, notirgotais apjoms un sapelnītā nauda ir jāpiefiksē tikai uzskaites grāmatā, kas jāaizpilda pašu rokām. Tātad tur redzamās uzskaites patiesums lielā mērā balstās uz tirgotāja godaprātu.
Visu rakstu par negodīgu ogu un dārzeņu tirdzniecību lasiet 11.-17.jūlija žurnālā Sestdiena!