Samērā daudzi pirms šī brauciena vaicāja, kāpēc dodamies tieši uz Armēniju. Sākās tiešām viss sajūtu līmenī – Dienvideiropā nesen būts, Ziemeļeiropā arī, šķita, ka mazā pavadone vēl nav gatava braukt pāri okeānam vai uz tālo Āziju, ka garais pārlidojums būs pārāk grūts. Gribējās austrumus. Gruzija šķita pārāk populāra, tā ka beigu izvēle bija starp Azerbaidžānu un Armēniju. Palikām pie pēdējās. Tiesa, pārlidojumu kontekstā: četros naktī, kad lidmašīna piezemējās Erevānas lidostā un mūsu ceļojošā jauniete bija jāmodina no salda nakts miega, visvairāk es vēlējos būt kādā garā starpkontinentālā lidojumā.
Ceļotāji aprīļa beigās–maija sākumā bijām mēs – divi vecāki un meitiņa peciņa trīsgadniece. Brunete (svarīgs fakts, jo brauciena laikā bieži domāju, ka, ņemot līdzi arī mājās vecmāmiņas gādībā atstātās blondīnes, prasītos gandrīz pēc profesionālas apsardzes. Bet par to vēlāk). Attiecībā uz savu vecumu jauniete visu ceļojumu spītīgi palika pie domas, ka viņai ir divi gadi. Atbalstot bērnu izteiksmes brīvību, kas neapdraud viņu drošību un ir cieņpilnas uzvedības un sabiedrības uzvedības normu ietvaros, spriedu, ka katrai jaunkundzei un dāmai ir savs vecums, kad sākt ieviest gadskaitļu korekcijas. Kāpēc lai tas nebūtu jau trijos gados? Katrā ziņā Armēnijā bērnu vecums maz kuru uztrauc – viņi aizņemti ar bērnu bužināšanu, mīļošanu, apskaušanu, bučošanu, konfekšu došanu, gaišas ādas krāsas un zilu acu apbrīnošanu. Tā ka ieejas maksas apskates objektos vai papildmaksu par nakšņošanu vai vakariņošanu kopā ar vecākiem viņiem nepiemēro. Armēnija ceļojumam ar bērniem ērta ir arī tāpēc, ka salīdzinošajā nesezonā uz to pieejami savienotie avioreisi ar pārsēšanos Varšavas Šopēna lidostā un lieliskiem bērnu laukumiņiem – pat nespēju iedomāties, ka lidmašīna ar diviem slidkalniņiem spēj būt tik aizraujoša pasažieriem ļoti dažādā vecumā.
Auto un sievietes pie stūres
Atceļā no pēdējām trim dienām Erevānā palieku pie domas, ka tiešām rekomendētu arī mūsu realizēto ceļojuma maršrutu: Erevānas lidosta–Armēnijas lauku ciemati / kalni / tempļi / baznīcas / pārgājieni–Erevāna–lidosta. Maršruts ērti realizējams arī nomas auto kontekstā, pie kura var tikt jau lidostā. Tomēr es labi saprotu arī tos, kas nobāzējas Erevānā un izmanto to kā starta punktu ikdienas izbraucieniem uz visām pusēm – galvaspilsētā ir plašs tūrisma pakalpojumu piedāvājums gan organizētu autobusa turneju veidā (ar cenu vidēji 20 eiro personai), gan bezgaldaudzie taksisti ir gatavi būt ne tikai par šoferi, bet arī gidu uz dienu vai vairākām.
Mums noīrētais auto sniedza iespēju būt neatkarīgiem un plānot dienas pašiem, operatīvi hikearmenia.org lapā izvēloties tuvējos pārgājienus brīvajām pēcpusdienām, un baudīt citādo Armēniju ārpus galvaspilsētas savā tempā.
Taču runājot par auto. Tā vadīšana, protams, te labāk padosies tiem, kas spēj efektīvi pieņemt operatīvus lēmumus, kā izvairīties no tuvējās bedres, un paredzēt arī trajektoriju tālāk (lūkojoties uz aiznākamo bedri un visām pārējām). No otras puses – bija arī daudz tiešām ļoti labas kvalitātes ceļu. Iepriekš bijām lasījuši daudz biedējošas informācijas par auto braukšanu Armēnijā, taču nemaz nešķita tik traki (kamēr beigās nenonācām līdz Erevānai). Vienīgā auto sadursme, ko redzējām, bija Erevānā, kad divas mašīnas satikās ar bamperiem rindā pie luksofora. Šoferi izkāpa, apskatīja skādes neesamību un devās tālāk katrs savās gaitās bez lielas vārdu pārmaiņas. Tiesa, braucot pusotru nedēļu pa ciemiem, laukiem un pilsētām, pie stūres redzēju tikai piecas sievietes (divas no tām bija ārvalstu tūristes), savukārt Erevānā autovadītāju sieviešu īpatsvars sasniedza jau apmēram 10% no visiem autovadītājiem. Jāpiebilst gan, ka mūsu izvēlētajā Erevānas viesnīcā reģistratūras meitene uz jautājumu, kā var apmaksāt publisko autostāvvietu tieši viesnīcas priekšā, paziņoja, ka viņai nav ne jausmas.
Pašsaprotamais un relatīvais
Paliekot tikai Erevānā, cilvēkiem varētu šķist, ka norēķināties Armēnijā ar bankas karti ir pašsaprotami, ka pārtika un kafija ceļotājiem nesezonā ir viegli iegūstamas lietas un ar atkritumu apsaimniekošanu viss ir kārībā, jo galvaspilsētā tiešām tā šķiet. Vēlāk gan izrādās, ka, piemēram, tie paši neskaidras naudas maksājumi ir tikai Erevānas parādība un ārpus tās tikai dažu lielo viesnīcu privilēģija.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!